Rīga, 2020. gada 7. decembrī – Eiropas Savienības (ES) telekomunikāciju ministru neformālajā videokonferencē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs Artis Pabriks diskutēs par datu pārvaldību, datu pieejamību un vienotā datu tirgus izveidi.
Videokonferencē paredzēta diskusija par to, kāds regulējams ES jānodrošina, lai dati būtu plašāk pieejami un veicinātu brīvprātīgu to koplietošanu starp privātpersonām un uzņēmumiem, kā arī kādas pārvaldības prasības jāievieš, lai datu apmaiņa ir efektīva un uzticama.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra p.i. Dr. Artis Pabriks: “Esam gandarīti par savlaicīgu regulas priekšlikuma “Datu pārvaldības akts” publicēšanu ar mērķi nodrošināt labu vienotās Eiropas datu telpas pārvaldības satvaru un to, ka datu turētāji var brīvprātīgi darīt datus pieejamus. Ar nepacietību gaidīsim diskusiju uzsākšanu ES Padomē par regulas priekšlikumā ietvertajiem jautājumiem – datu pārvaldību, datiem sabiedrībai, datu kopīgošanu ar publisko un privāto sektoru un Eiropas datu telpām. Eiropas datu telpas ļaus uzticami un ar zemākām izmaksām apmainīties ar datiem ES, gan no publiskā sektora, gan no uzņēmumiem, tādējādi veicinot jaunu uz datiem balstītu produktu un pakalpojumu izstrādi.”
Regulas priekšlikumā paredzētā datu kopu atkalizmantošana sniegs būtiskus ieguvumus sabiedrībai un ekonomikai, piemēram, ģeotelpiskie, mobilitātes, zemes novērošanas un vides dati. Datu atkalizmantošanai ir milzīgs ekonomiskais un sociālais potenciāls: tā pavērs iespējas jauniem produktiem un pakalpojumiem, padarīs ražošanu efektīvāku un nodrošinās rīkus sabiedrības problēmu risināšanai. Piemēram, veselības jomā dati palīdz nodrošināt labāku veselības aprūpi, uzlabot personalizētu ārstēšanu un izārstēt retas vai hroniskas slimības. Datus var izmantot, lai izstrādātu personalizētas zāles vai veicinātu pētījumus konkrētu slimību ārstēšanā, kā arī, lai uzlabotu citus sniegtos pakalpojumus.
Viens no galvenajiem mērķiem ir radīt piemērotus apstākļus, lai privātpersonas un uzņēmumi varētu paļauties uz to, ka, kopīgojot savus datus, tos apstrādās uzticamas organizācijas, pamatojoties uz ES vērtībām un principiem. No datiem gūtās atziņas ļauj izstrādāt vairāk uz pierādījumiem balstītu lēmumu un rīcībpolitiku. Piemēram, atziņas var izmantot, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām, tādām kā plūdi un mežu ugunsgrēki, lai padarītu mūsu pilsētas zaļākas un tīrākas un palīdzētu cilvēkiem dzīvot ilgāk un veselīgāk.
Publiskajā sektorā ir arī liels daudzums neatvētu datu, jo tie ietver informāciju par privātpersonām vai uzņēmumiem (piemēram, veselības dati, informācija par finanšu sistēmām), tāpēc ierosinātais regulas priekšlikums papildina Atvērto datu direktīvu, pievēršoties datiem, kurus nevar darīt pieejamus kā atvērtos datus.
Eiropas Komisija atbalstīs vienotu Eiropas datu telpu izveidi un attīstību, kā arī datu izmantošanu starp tām deviņām stratēģiskajām jomām, kas noteiktas 2020. gada februāra datu stratēģijā: veselība, vide, enerģētika, lauksaimniecība, mobilitāte, finanses, ražošana, valsts pārvalde un prasmes. Komisija plāno ieguldīt divus miljardus eiro, lai veicinātu datu apstrādes infrastruktūru, rīku, arhitektūras un datu kopīgošanas mehānismu izstrādi.
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv