Ādaži, 2023. gada 18. maijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, Lietuvas Republikas vides ministrs Simons Gentvils (Simonas Gentvilas) un Igaunijas klimata un vides ministrs Kristens Mikals (Kristen Michal) no 18. līdz 19. maijam Ādažu novadā tiekas ikgadējajā Baltijas vides ministru sanāksmē, lai pārrunātu aktuālo Eiropas Savienības (ES) vides politikā, kā arī diskutētu par atkritumu apsaimniekošanas mērķiem un citām aktualitātēm.
Sanāksmi ar runu atklās ministrs Māris Sprindžuks, stāstot par aktualitātēm vides un dabas aizsardzības jomā Latvijā. Tikšanās laikā tiks apspriesti nozīmīgi jautājumi vides aizsardzības nozarē, kas aktuāli visās trijās valstīs, kā arī tiks pārrunātas Baltijas valstu turpmākās sadarbības iespējas.
Viens no sanāksmes mērķiem ir apspriest Eiropas Komisijas (EK) jaunās iniciatīvas -regulu – Dabas atjaunošanas likumu, priekšlikums regulai par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kā arī komunālo notekūdeņu attīrīšanu direktīvu.
EK priekšlikums Dabas atjaunošanas regulai – izvirza valstīm saistošus mērķus, lai veicinātu dabas vērtību atjaunošanjo īpaši tās degradētās ekosistēmas, kurām ir vislielākais potenciāls uztvert un uzglabāt oglekli. Likuma priekšlikums gan izvirza jaunus un ambiciozus mērķus, gan nosaka izaicinošus mērķu sasniegšanas termiņus. Ministrs iepazīstinās ar Latvijas pozīciju, norādot, ka Latvija, kopumā atbalstot dabas atjaunošanas mērķus, neatbalsta, ka regulā tiek noteikti arī vienādi un obligāti mērķa sasniegšanas pasākumi visā ES, neņemot vērā nacionālos apstākļus. Tāpat ministrs uzsver, ka ES normatīvo aktu priekšlikumos būtu jābūt lielākai elastībai dalībvalstīm īstenot tiesību prakses/noteikumus, atbilstoši to unikālajai nacionālajai situācijai.
Latvija pozitīvi vērtē priekšlikumu regulai par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kas paredz pievērst lielāku uzmanību izlietotā iepakojuma rašanās novēršanai, vienlaikus nodrošinot lielākas iespējas iepakojumu lietot atkārtoti, un veicināt otrreizējo pārstrādi. Ministrs novērtē ES iniciatīvu par plastmasas iepakojuma pārstrādājamības veicināšanu, vienlaikus aicinās diskutēt par regulas atsevišķiem aspektiem. Savukārt iepakojuma jomā būtiski uzsvērt, ka Latvijā LIFE programmas finansētā integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” ietvarā tiek veidota akreditēta laboratorija plastmasas iepakojuma pārstrādājamības testu veikšanai un datu bāze, kurā tiks uzkrāta informācija par tirgū esošajiem plastmasas iepakojuma materiāliem un to pārstrādājamības iespējām.
Latvija kopumā atbalsta EK priekšlikumu direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, uzskatot, ka tas ir aktuāls vides piesārņojuma samazināšanai. Direktīva paredz stingrākas prasības notekūdeņu piesārņojuma samazināšanai, kā arī attiecina tās uz mazākām apdzīvotām vietām nekā līdz šim, izvirza jaunas prasības lietus notekūdeņu apsaimniekošanai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu energoefektivitātei. Vienlaikus izvirzīto nosacījumu izpilde būs saistīta ar lielāku finansiālo slogu, nekā norādīts priekšlikuma ietekmes novērtējumā, tāpēc VARAM ieskatā, jāpārskata jauno prasību izpildes termiņi, to piemērošana jāsaista ar risku novērtējumu un jāiezīmē papildu finansējuma avoti.
Tāpat paredzētas ministru diskusijas par izaicinājumiem Atkritumu pamatdirektīvā noteiktajiem pārstrādes mērķiem – līdz 2025. gadam nodrošināt, ka tiek pārstrādāti 55% sadzīves atkritumu. 2030.gadā šis apjoms sasniegs 60%, bet 2035.gadā 65%. Latvijā ir attīstīta šķiroto atkritumu savākšanas sistēma, veicināta atkritumu pārstrādes palielināšana, kā arī iesāktas iestrādes pie atkritumu reģenerācijas palielināšanas. Viens no būtiskiem atslēgas elementiem mērķu sasniegšanā ir aprites ekonomikas principu iedzīvināšana, kas samazinātu atkritumu nonākšanu poligonus un palielinātu otrreizēju izmantošanu. Šodien un tuvākos gados veiktie pasākumi nodrošinās gan šo pārstrādes mērķu izpildi, gan arī nodrošinās, ka 2035. gadā tiks apglabāti tikai 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem.
Baltijas valstu vides ministri plāno diskutēt arī par Baltijas valstīs piemērojamiem ietekmes uz vidi novērtējuma risinājumiem, atjaunojāmā enerģijas jomā.