Rīga, 2020. gada 8. jūlijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi iesniegšanai budžeta pieprasījumu par prioritārajiem pasākumiem 2021. – 2023. gada budžetā. Papildu finansējums nepieciešams investīcijām autoceļu pārbūvei un atjaunošanai pašvaldību reformas kontekstā, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldības pilnveidei, kā arī aprites ekonomikas veicināšanas pasākumiem.
Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros viena no galvenajām prioritātēm ir investīciju programmas izpilde valsts autoceļu sakārtošanai. Atbilstoši VARAM priekšlikumam ceļu pārbūvē un atjaunošanā 2021.–2023. gadā plānots ieguldīt 300 milj. EUR ar kopējo garumu ~ 900 kilometri. Ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, plānošanas reģioniem un VAS “Latvijas Valsts ceļi” izstrādājusi indikatīvo atjaunojamo valsts autoceļu sarakstu. Ar piešķirto finansējumu būs iespēja mērķtiecīgi attīstīt autoceļu tīklu, lai veicinātu iedzīvotāju mobilitāti, pakalpojumu sasniedzamību un uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, kas ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas un reģionālās attīstības stiprināšanai. 2021. gadā papildu nepieciešamais indikatīvais finansējums ir 93,76 milj. EUR, 2022. gadā –97,45milj. EUR, bet 2023. gadā –108, 79 milj. EUR. Plānots, ka 2021. gadā indikatīvi tiks sakārtoti autoceļi ~ 416 km garumā, 2022. gadā ~ 335 km, bet 2023. gadā ~127 km.
Vides jomā ministrija pieprasījusi papildu finansējumu īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku (piemēram, brūno lāču vai migrējošu zosu) nodarīto kaitējumu kompensāciju izmaksām, kā arī par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un mikroliegumos. Pērn putnu migrācijas laikā valdošo specifisko laika apstākļu dēļ būtiski pieauga migrējošo putnu nodarītais postījumu apmērs, turklāt šāda tendence vērojama arī šogad un prognozējama arī turpmāk. Dabas aizsardzības pārvalde aprēķinājusi, ka prognozētais ikgadējais kompensāciju apjoms vidēji gadā veido 900 000 EUR. Tāpēc 2021. gadā kompensācijām papildu nepieciešamais finansējums ir vairāk nekā 1,56 milj. EUR, savukārt no 2022. gada ik gadu tie būtu 302 tūkst. EUR.
Tāpat papildu finansējums nepieciešams aprites ekonomikas stimulēšanai plānoto pasākumu ieviešanai saskaņā ar Aprites ekonomikas rīcības plānu 2020 – 2027. gadam. Ministrija izstrādās un ieviesīs tādus jaunus atbalsta instrumentus kā, piemēram, otrreizējo materiālu tirgus attīstību, ekodizaina attīstības veicināšanu, pārtikas atkritumu sistēmas uzskaites izveidi, kā arī dažādu citu materiālu uzskaiti, gan sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus. Aprites ekonomikas ieviešana veicinās dabas resursu efektīvāku izmantošanu un ilgtspējīgu patēriņu, samazinot to resursu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos. 2021. gadā un turpmāk ik gadu papildus nepieciešamais finansējums ir 300 tūkst. EUR.
Digitālās transformācijas jomā viens no prioritārajiem pasākumiem paredz valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu un datu pārvaldības pilnveidi, tai skaitā ieviešot vienotu pieeju IKT resursu plānošanā, attīstībā un uzskaitē, ar mērķi uzlabot informācijas resursu savietošanas un apmaiņas risinājumus. Plānots ieviest vienotus principus valsts datu pārvaldībā, kas sekmēs valsts rīcībā esošo datu efektīvāku un plašāku izmantošanu gan pārvaldes iekšienē, gan sadarbībā ar privāto sektoru. Datu nodošana atkalizmantošanai uzņēmumiem veicinās uzņēmumu konkurētspēju un jaunu pakalpojumu izveidi, tādējādi labvēlīgi ietekmēs arī tautsaimniecības attīstību. Lai nodrošinātu datu drošu apstrādi un apmaiņu VARAM resorā, tiks pilnveidota arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras materiāltehniskā bāze. Šīs jomas pasākumiem papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2021. gadā ir 679 279 EUR, savukārt no 2022. gada – ik gadu būtu nepieciešami 569 237 EUR.
Lai nodrošinātu valsts pakalpojumu pieejamību klātienē un elektroniski, tiks turpināta Valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) tīkla izvēršana un pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšana. Saskaņā ar Pakalpojumu pilnveides plānu 2020.–2023. gadam paredzēts katrā pagastā un pilsētā izveidot un uzturēt VPVKAC, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju atbalstu e-pakalpojumu pieteikšanā un e-rīku izmantošanā. Tāpat pasākums paredz nodrošināt vienlīdzīgu iestāžu tīmekļa vietņu, e-pakalpojumu un mobilo lietotņu piekļūstamību personām ar invaliditāti un senioriem, kas ir īpaši būtiski šobrīd, kad arvien vairāk valsts pārvaldes pakalpojumi ir pieejami tikai digitāli. No valsts budžeta šim pasākumam 2021. gadā nepieciešami 781 300 EUR, 2022. gadā – 2,5 milj. EUR, 2023. gadā – 3,7 milj. EUR. Turpmāk ik gadu nepieciešams 2,9 milj. EUR.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejamus un ērtus nacionālos elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta risinājumus, kā arī piekļuves iespējas digitālajiem pakalpojumiem citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, paredzētas papildu investīcijas šo platformu kapacitātes, stabilitātes un pieejamības stiprināšanai. Līdz ar to būs iespējams paplašināt eiD, e-paraksts un e-paraksts mobile līdzekļu pieejamību, nodrošinot drošu piekļuvi personu veselības datiem, oficiālajai e-adresei, valsts un pašvaldību, kā arī citu ES dalībvalstu e-pakalpojumiem un darbam vienotajā ES tirgū. Ministrijas pieprasītais finansējums ir 2,4 milj. EUR 2021. gadā, bet no 2022. gada turpmāk ik gadu nepieciešams 1,3 milj. EUR. Plānots, ka turpmākajos gados būs sagaidāms gan e-pakalpojumu lietošanas un e-parakstīto dokumentu skaita pieaugums (ik gadu pieaugums 10% apmērā), gan arī e-adreses lietotāju skaita pieaugums (2021. gadā par 40%).
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv