2024. gada 28. novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja mācību un pieredzes apmaiņas semināru “Mākslīgā intelekta impulss”, kurā piedalījās valsts iestāžu vadītāji un vadošie darbinieki. Pasākuma mērķis bija padziļināti iepazīstināt ar mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju nozīmi un iespējām publiskās pārvaldes modernizācijā, ieviešanas pieejām, kā arī līdzšinējo pieredzi.
Pasākuma atklāšanā piedalījās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, kura uzsvēra, ka MI ieviešana ir būtisks solis Latvijas ceļā uz efektīvu, uz datiem balstītu un iedzīvotāju interesēm pielāgotu valsts pārvaldi. Ministre norādīja: “Mākslīgais intelekts ir ne tikai tehnoloģija, bet arī mūsu konkurētspējas un inovāciju dzinējspēks. Mēs jau redzam konkrētus piemērus, kā MI var atvieglot darbu un uzlabot pakalpojumus iedzīvotājiem.” Ministre arī uzsvēra Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveides nozīmību, kas veicinās uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai.
Pasākumā uzstājās vairāki eksperti, tostarp VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, kurš iepazīstināja ar Mākslīgā intelekta regulējumu, plānotajām atbalsta programmām mākslīgā intelekta ieviešanai valsts pārvaldes procesos un Nacionālā mākslīgā intelekta centra plāniem.
Konferences pieredzes stāstu daļā piedalījās Valsts zemes dienesta vadītāja V.Narnicka, Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja B.Š.Roķe, CERT.lv vadītāja B.Kaškina, kuras dalījās ar mākslīgā intelekta ieviešanas pieredzi iestādēs, kā arī klātesošos uzrunāja Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas MILA.LV izpilddirektors A.Kupris, iepazīstinot ar asociāciju un Latvijas uzņēmumu spējām un risinājumiem mākslīgā intelekta jomā.
VARAM pārstāvji uzsvēra, ka ātra, risku analīzē balstīta un pārdomāta MI ieviešana ir kritiska, lai nodrošinātu efektivitāti un sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus. Lai nodrošinātu sekmīgu iniciatīvu īstenošanu, svarīgi strādāt posmos, sākotnēji apzinot iespējas un izstrādājot konceptu, tālāk īstenojot pilotprojektu un tikai tad pierādījušo risinājumu ieviešot visā organizācijā, vai valstī. “Pētījumi rāda, ka ģeneratīvā MI tehnoloģijas jau šobrīd spēj palielināt darbinieku produktivitāti par 35%, īpaši palīdzot iesācējiem vai zemākas kvalifikācijas darbiniekiem,” norādīja Gatis Ozols. Pēdējo 30 gadu laikā digitālās tehnoloģijas vairāk ir palīdzējušas augstāk kvalificētiem darbiniekiem. Šobrīd var novērot, ka tehnoloģija var darboties arī otrā virzienā.
Pēc VARAM veiktās 2024. gada aptaujas, šobrīd 49% valsts iestāžu jau pielieto MI, no tiem 61% gadījumu MI tiek pielietots klientu apkalpošanas jomā. Savukārt 18% aptaujāto plāno MI integrācijas iniciatīvas tuvākā gada laikā.
Šobrīd izstrādē ir vairāki projekti, kā rezultātā MI varētu tikt integrēts tādos procesos kā dokumentu satura analīze, dokumentu sagatavošana, tekstu pārveide vieglajā valodā, MI izmantošana vispārēju atbilžu sagatavošanas procesā uz jautājumiem, pakalpojumu personalizācijā u.c. Nākamajā gadā VARAM plāno apstiprināt investīciju programmu mākslīgā intelekta iespēju ieviešanai valsts sektorā.