Carnikavas novada Ummja ezerā jau no 1.jūnija, sargājot retu un īpaši aizsargājamu ūdens augu Dortmaņa lobēliju, noteikts peldēšanās aizliegums, kas būs spēkā līdz 15.augustam. Lai gan rit vien trešā sezonālā peldēšanās lieguma nedēļa, ezera teritorijā jau patvaļīgi bojātas un saplēstas gandrīz visas no 16 Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) uzstādītajām informatīvajām zīmēm, kas vēstī par aizliegumu. Ezerā vēl joprojām peldas cilvēki, neievērojot sezonas aizliegumu atrasties Ummja ezerā.
Siltajās dienās novērots, ka cilvēki peldēšanās aizliegumu Ummja ezerā neievēro. Šeit sastopami lieli un mazi peldētāji. Sabiedrība jau vairākus gadus tiek izglītota un cilvēkiem regulāri sniegta plaša informācija gan par peldēšanās aizliegumu, gan par Ummja ezera unikalitāti un tajā sastopamajiem īpaši aizsargājamiem augiem, kuru eksistence tiek apdraudēta. Tomēr vēlamais rezultāts nav sasniegts, un daļai sastapto cilvēku nav izprotama nepieciešamība sargāt dabu.
Pārvalde, lai saglābtu unikālās dabas vērtības, īsteno pasākumus, kas vērsti uz Ummja kā masu peldvietas izmantošanas ierobežošanu. Ezerā (ūdenī) noteikts sezonāls atrašanās aizliegums. Lai gan normatīvie akti nosaka, ka peldēšanās aizlieguma neievērošanas gadījumā var tikt piemērots sods no 30 līdz 1000 euro, praksē līdz šim tas nav īstenots, jo uzsvars galvenokārt likts uz sabiedrības izglītošanu un ieradumu maiņu. Tomēr šīs sezonas novērojumi liecina, ka Pārvaldei nāksies piemērot noteiktos sodus, tādējādi disciplinējot noteikumu pārkāpējus.
Ummja ezers ir nozīmīgs biotops, kas sevišķi bagāts lobēliju un ezereņu audzēm, kuras satopamas seklajā ūdens daļā, gandrīz visapkārt ezeram. Tas ir ne vien Latvijas, bet arī viens no Baltijas valstu izcilākajiem lobēliju-ezereņu ezeriem. Ņemot vērā kvalitatīvās ūdens īpašības, Ummja ezeru īpaši ir iecienījuši tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. Diemžēl līdz ar cilvēku vēlmi veldzēties dzidrajā ūdenī, biotopam un arī īpaši aizsargājamiem augiem tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums, jo galvenais ezera apdraudējuma iemesls ir rekreācijas un tūrisma izraisītā antropogēnā eitrofikācija. Peldēšanās mākslīgi veicina ūdens bagātināšanos ar barības vielām, kā rezultātā pasliktinās ūdens kvalitāte - ezers aizaug un tajā vairs nav sastopami īpaši aizsargājamie augi. Iespējams, ka daļai sabiedrības tas var šķist mazsvarīgi, tomēr katrs dabas objekts un ekosistēma veic kādu ekoloģisko funkciju, kuras nozīmi var aptvert tikai pēc viena vai vairākiem gadsimtiem. Mūsu spēkos ir saglabāt unikālos lobēliju ezerus dabas daudzveidībai un nodot šīs vērtības nākamajām Latvijas paaudzēm!
Lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un kontrolētu peldēšanās aizlieguma ievērošanu, Pārvaldes inspektori un pašvaldības darbinieki regulāri apsekos Ummja ezera apkārtni un pastiprināti uzraudzīs peldēšanās aizlieguma ievērošanu.
Plašāka informācija par peldēšanās aizlieguma neievērošanas sekām skatāma Pārvaldes izveidotajā infografikā: https://saite.lv/saudzeezeru
Informāciju sagatavoja:
Aiga Priede
Dabas aizsardzības pārvaldes
Dabas izglītības centra "Meža māja"
Dabas izglītīvas darba speciāliste
aiga.priede@daba.gov.lv
Tālr. 20802428