Šī gada 22. oktobrī Eiropas Savienības zemkopības ministri tiksies, lai lemtu par 2016. gada zvejas kvotām Baltijas jūrā. Pasaules Dabas Fonds aicina Eiropas Padomi atšķirībā no pagājušā gada turēt savus solījumus un sekot zinātnieku ieteikumiem, kas ļautu atjaunot drošus un veselīgus Baltijas jūras zivju krājumus.
Kopējā atļautā nozveja (Total Allowable Catches - TACs) jeb kvotas ir galvenie instrumenti, kas ļauj pārvaldīt komerciālo zveju ES ūdeņos. Eiropas ministri ir piekrituši sekot zinātnieku norādēm jaunākajā ES kopējā zivsaimniecības politikā (EU’s Common Fisheries Policy - CFP), taču realitātē šī apņemšanās netiek ievērota. Pārzveja joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem jūras degradācijai – šobrīd zivju krājumi Baltijas jūrā ir aptuveni par 30-40% zemāki nekā vidējie rādītāji pagātnē[1] ar risku samazināties.
“Diemžēl dalībvalstis izvēlas palielināt kopējo atļauto nozveju, lai saglabātu savu daļu no zvejas kvotas. Šī iemesla dēļ kopējā atļautā nozveja tiek noteikta tik liela, ka reti kad atstāj iespēju atjaunot zivju krājumus no smagās pārzvejas cietušajos Eiropas ūdeņos,” stāsta Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs.
Kopējās atļautās nozvejas noteikšanas mērķis ir panākt tādu zvejas līmeni, kas šogad nepārsniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (Maximum Sustainable Yield), bet līdz 2020. gadam ļautu atjaunot un uzturēt zivju krājumus. Neskatoties uz pastāvošo situāciju, Eiropas Komisija ir ierosinājusi austrumu mencu kopējo atļauto nozveju, kas gandrīz par 50% pārsniedz zinātnieku ieteikumus[2] [3], turklāt Baltijas dalībvalstis, balstoties uz šī brīža pozīciju, gatavojas atbalstīt šo Eiropas Komisijas ieteikumu. Arī Latvijas Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apstiprinājis, ka atbalstīs Eiropas Komisijas nostāju, nevis sekos zinātnieku norādēm.
“Pasaules Dabas Fonds pauž satraukumu par to, ka Eiropas Komisija netur savus solījumus par pārzvejas pārtraukšanu un neseko ICES (The International Council for the Exploration of the Sea) brīdinājumiem par viena no svarīgākajām komerciālās zvejas sugā – Baltijas mencu. Turpinot mencu pārzveju, mēs riskējam pazaudēt šo krājumu ilgtspējīgas zvejas sertifikātu,” norāda I. Purgalis. “Zinātnieki ir nepārprotami informējuši, ka gan rietumu, gan austrumu mencas zvejas apjoms ir jāierobežo. Zivsaimniecības vadība jāplāno piesardzīgi un ņemot vērā zinātniskos pētījumus, tādēļ Pasaules Dabas Fonds aicina noteikt kvotas, balstoties uz zinātnieku ieteikumiem, nevis valstu personīgajām interesēm”, uzsver I.Purgalis.
Rietumbaltijas mencu skaits ir bijis nestabils kopš 1990.-tajiem gadiem un vēl joprojām cieš no pārzvejas. Austrumbaltijas mencu apjoms daudzsološi atjaunojies, taču šobrīd nav pieejami dati par patieso apjomu, kas nozīmē to, ka šobrīd populācijas pārvaldība nav pilnīga.
Papildus informācija:
Sabīne Brice,
Komunikācijas vadītāja,
sbrice@pdf.lv,
mob.tālr. +371 26538141
[1] International Council for the Exploration of the Sea (ICES), reported in the Fisheries Secretariat ”ICES advice for the Exploration of the Baltic Sea Fish Stocks 2015,” 2014.gada 2.jūnijā
[2] http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5563_en.htm, 2015.gada 2.septembrī
[3] [3] http://www.fishsec.org/2015/09/02/commission-releases-proposal-for-baltic-tacs-in-2016/ 2015.gada 2.septembrī
