2017. gada 26. un 27.janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu organizēja semināru – diskusiju par Latvijas mazāk apdzīvoto un attālo teritoriju izaicinājumiem, kā arī esošajiem un iespējamajiem atbalsta pasākumiem šo teritoriju attīstībai.
Līdz šim Latvijas reģionālajā politikā tika ievērota investīciju koncentrācija starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros kā reģionu izaugsmes virzītājspēkos. Veicot reģionālās politikas vidusposma pārskatīšanu un gatavojot jauno politikas piedāvājumu periodam pēc 2020. gada, jāanalizē izaicinājumi un plašākas atbalsta iespējas arī citu teritoriju izaugsmei, tādām kā lauku attīstības telpa, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste un Austrumu pierobeža.
Ar mērķi sagatavot priekšlikumus reģionālās politikas saturam pēc 2020.gada, tai skaitā balstoties uz norvēģu ekspertu sagatavotajām rekomendācijām Latvijai par iespējām pārņemt Norvēģijas pieredzi, tika organizēts seminārs-diskusija. Pasākumā norvēģu eksperti dalījās savā pieredzē, uzsverot darbu ar jauniešiem, reģionālā mārketinga lomu, kopienu aktivizēšanas un kapacitāti stiprinošos pasākumus.
Vidzemes plānošanas reģionā (Pārgaujas novadā) tika diskutēts par mazāk apdzīvoto un attālo teritoriju lomu un nozīmi reģiona kopējā attīstības stratēģijā. Vienlaikus pašvaldību pārstāvji diskutēja par vietējo pašvaldību aktivitātēm iedzīvotāju un uzņēmēju noturēšanai un jaunu piesaistīšanai; nozīmīgākajiem izaicinājumiem vietējās ekonomikas stimulēšanai, pakalpojumu nodrošināšanai un mobilitātes veicināšanai; esošiem un nākotnes atbalsta pasākumiem.
Pēc diskusijas Norvēģijas eksperti apmeklēja Raunas novadu, kur iepazinās ar esošo situāciju pašvaldībā un veiktajām darbībām apstākļu uzlabošanai uzņēmējdarbības, pakalpojumu nodrošināšanas un tūrisma attīstības jomā.
Notika arī diskusija starp nozaru ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu ekspertiem.
Diskusijās tika akcentēts, ka mazāk apdzīvota teritorija ne vienmēr nozīmē arī vājāk attīstītu teritoriju. Runājot par dzīves kvalitāti, dažkārt mazāk apdzīvotas vietas var nodrošināt lielākas priekšrocības nekā lielas pilsētas, tādas kā vides kvalitāte, sociālie tīkli u.c. Ir virkne piemēru ar pašpietiekamām pašvaldībām un kopienām, kas ir spējīgas attīstīties bez būtiska atbalsta no ES fondiem.
Tāpat diskusijās izskanēja viedoklis, ka jāizvairās no iedalījuma mazāk attīstītas vai attīstītākas teritorijas, jo neviens negrib pārcelties uz vietu, kas ir mazāk attīstīta. Tā vietā jānodrošina tādi atbalsta mehānismi, kas ļauj izmantot katras teritorijas potenciālu un nodrošināt kvalitatīvus dzīves apstākļus neatkarīgi no atrašanās vietas un pašvaldības izmēra. Vienlaikus pašvaldībām ir jāpiestrādā pie pozitīvā tēla, lai piesaistītu iedzīvotājus un investorus.
Tika atzīta sadarbības būtiskā nozīme starp dažādām pašvaldībām, vienlaikus akcentējot, ka tās veicināšanai nevajadzētu izveidot mākslīgus mehānismus, kurus regulē normatīvi akti. Plānošanas reģioniem šajā kontekstā būtu jānodrošina lielāks mandāts. Ja tomēr šāds mehānisms tiek veidots, ir jābūt skaidriem kritērijiem, kāpēc tas tiek darīts un ko tas uzlabos. Domājot par nākotnes atbalsta mehānismiem, jāvērtē pašvaldību un to teritoriālo vienību dzīvotspēja – t.i., vai bez ārēja atbalsta tās spēs nodrošināt to funkciju īstenošanu.
Diskusijās ar nozaru ministrijām tika akcentēta VARAM būtiskā loma dažādu nozaru ministriju pasākumu izstrādē, kuriem ir būtiska ietekme uz teritoriju izaugsmi. VARAM ir vistuvāk vietējai pārvaldei, tās rīcībā ir informācija par situāciju pašvaldībās un to vajadzībām, tādēļ var palīdzēt efektīvāku atbalsta pasākumu izveidē, tai skaitā piedāvājot ilgtspējīgākus projektu atlases kritērijus.
Pasākumā piedalījās VARAM, nozaru ministriju, Vidzemes plānošanas reģiona un tā pašvaldību pārstāvji, kā arī eksperti no Norvēģijas.
Diskusija tika rīkota Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšanas un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” (projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-001) ietvaros.
Balstoties uz diskusiju rezultātiem, norvēģu eksperti gatavos rekomendācijas Latvijai par iespējamiem atbalsta mehānismiem mazāk apdzīvotām valsts teritorijām. Vienlaikus diskusija tiks turpināta nacionālā mērogā, gan izvērtējot Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.–2019. gadam īstenošanu, kā arī, izstrādājot jauno reģionālās politikas saturu periodam pēc 2020. gada.
Tuvākā diskusija plānota š.g. 24. martā VARAM organizētajā konferencē par reģionālās politikas īstenošanu un jauniem nākotnes politikas atbalsta mehānismiem.
Pasākuma prezentācijas:
- Raunas novada pašvaldības prezentācija
- Vidzemes plānošanas reģiona prezentācija
- Norvēģijas Pašvaldību un modernizācijas ministrijas prezentācija
- Finnmark reģionāla līmeņa pašvaldības prezentācija
