Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Nacionālā klimata politika” Divpusējās sadarbības fonda (DSF) ietvaros 2015. gada 3. un 4. novembrī norisinājās ‘’Seminārs par purvu apsaimniekošanu kontekstā ar SEG emisiju inventarizāciju – Norvēģijas piemērs’’ (Seminar about peatland management in the context of GHG emission inventory – Norway case). Semināra piedalījās dalībnieki no dažādām Latvijas institūcijām (ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem), kā arī ar Norvēģijas pieredzi dalījās divas ekspertes (Hanna Silvennoinen un Gunnhild Sogaard) no Norvēģijas Bioekonomisko pētījumu institūta (NIBIO - Norwegian Institute of Bioeconomy Research). Pasākuma ietvaros noritēja plašas diskusijas par purvu apsaimniekošanas, kūdras izmantošanas, purvu rekultivācijas un ar šīm tēmām saistīto Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aspektiem Norvēģijā un Latvijā. Seminārā tika diskutēts gan par situāciju saistībā ar nozares normatīvajiem aktiem, gan par zinātnisko pētījumu rezultātiem (t.sk. datiem par SEG emisijām), gan par nozares aktuālākajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem.
Foto: Helēna Rimša (VARAM) atklāj semināra pirmo dienu.
Semināra pirmajā dienā, kas norisinājās Rīgā, Zemkopības ministrijas (ZM) telpās, dalībniekiem bija iespēja noklausīties un diskutēt par prezentācijās sniegto informāciju, ko sniedza NIBIO ekspertes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ZM, VAS Latvijas Valsts meži, Latvijas Universitātes, LVMI Silava un Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas pārstāvji.
Foto: Daiga Zute (ZM) iepazīstina ar pašreizējo Latvijas situāciju.
Foto: Gunnhild Søgaard (NIBIO) prezentē Norvēģijas pieredzi SEG inventarizācijas sagatavošanā saistībā ar konkrēto sektoru.
Foto: Hanna Silvennoinen (NIBIO) iepazīstina ar nozares normatīvo regulējumu Norvēģijā.
Semināra otrajā dienā dalībnieki devās apskatīt SIA ‘’Laflora’’ apsaimniekotos purvus un kūdras ražotni Jelgavas novadā, kā arī piedalījās neformālās diskusijās, kuru gaitā tika saņemti novērojumi un rekomendācijas no norvēģu ekspertēm.
Foto: SIA “Laflora” ražotnes apskate Jelgavas novadā.
Ņemot vērā seminārā pārstāvēto plašo interešu loku, diskusiju rezultātā tika identificēti vairāki secinājumi par purvu un kūdras apsaimniekošanas nozari Latvijā un pasaulē:
• Purvu atjaunošana ir aktuāls jautājums visās valstīm, kurās purvi ir sastopami.
• Būtu nepieciešams izveidot sadarbības tīklu Ziemeļu un Baltijas valstīm, lai dalītos ar pieredzi, īpaši fokusējoties uz organiskajām augsnēm un ar tām saistītajiem SEG emisiju faktoriem.
• Ogulāju audzēšana (piem., melleņu, dzērveņu) ir viens no purvu rekultivēšanas variantiem.
• Pēc Norvēģijas ekspertu secinātā, no CO2 piesaistes aspekta efektīvākais purvu rekultivācijas veids ir apmežošana.
• Kūdrai kā enerģētikas resursam ir gan ‘’par’’, gan ‘’pret’’ argumenti. Par šo jautājumu nepieciešama tālāka diskusija un potenciālo ieguvumu/ problēmu analīze.
• Problemātiska ir zemes dzīļu resursu pārraudzības sadrumstalotība, atrodoties vairāku institūciju pārziņā. Iespējams, būtu nepieciešams noteikt vienu ‘’jumta’’ ministriju/organizāciju ar skaidru purvu apsaimniekošanas stratēģiju.
Foto: Semināra otrās dienas dalībnieki Drabiņu purvā, SIA ‘’Laflora’’ kūdras ieguves vietā
VARAM izsaka pateicību projekta partnerim ZM, kā arī SIA ‘’Laflora’’ par atbalstu semināra tapšanā un norisē.
Pasākums tika finansēts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta Divpusējās sadarbības fonda līdzekļiem.
Semināra darba kārtība pieejama šeit: [darba kārtība]
Seminārā sniegtās prezentācijas pieejamas šeit: [prezentācijas]