Rīga, 2021. gada 26. janvārī – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas pārstāvjus iepazīstināja ar savām prioritātēm un informēja par ministrijā uzsākto digitālās transformācijas reformu.
Ministrs Plešs (AP!): “Esam pārmaiņu laikos, kad, pieņemot pareizus un stratēģiskus lēmumus, varam nostādīt valsti uz krietni laikmetīgāka attīstības ceļa. Arī Covid-19 ieviesis savas korekcijas, un izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šodien, nav precedenta, tādēļ sadrumstalotībai un neizlēmībai nav vietas. VARAM ir apņēmusies nodrošināt atbilstošus instrumentus, lai ikviens iedzīvotājs varētu pilnvērtīgi orientēties digitālajā vidē.”
Lai īstenotu digitālās transformācijas reformu, ministrijā strādā vairākos virzienos – saskaņošanā ministrijām un sociālajiem partneriem ir nodotas Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021- 2027. gadam, kā arī ir uzsākts darbs pie Informācijas un datu pārvaldības reformas, Pakalpojumu pārvaldības reformas un Valsts pārvaldes IKT pārvaldības reformas īstenošanas. Būtiska loma digitālās transformācijas sekmīgā īstenošanā ir sabiedrības un valsts pārvaldes darbinieku digitālajām prasmēm, tādēļ sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un iestādēm īpaša uzmanība tiek pievērsta prasmju politikai un tās pielāgošanai mūsdienu vajadzībām.
Ministrs Plešs (AP!): “Reformas centrā ir trīs pīlāri: dati, pakalpojumi un infrastruktūra. Lai sekmētu tautsaimniecības digitālo pārveidi un radītu vajadzīgos priekšnoteikumus izaugsmei, šīs trīs savstarpēji saistītās jomas sistēmiski jāsakārto, papildus stiprinot arī iedzīvotāju digitālās prasmes un nodrošinot pakalpojumu pieejamību. Digitālais lēciens ir neizbēgams, tādēļ jārīkojas izlēmīgi, gudri un atbildīgi!”
Iepazīstinot ar ministrijas tiešā pārziņā esošām digitālās jomas reformām, ministrs detalizētāk izklāstīja trīs veiksmīgai digitālās transformācijas īstenošanai nepieciešamas reformas, kas paredz efektīvi izmantot valsts pārvaldes digitālās infrastruktūras iespējas, pēc iespējas padarītu brīvi pieejamus datus, kas radītu arī jaunus pakalpojumus, kā arī novērst situāciju, ka valsts dati ir ieslēgti sadrumstalotās un savstarpēji nesavienojamās sistēmās, līdz ar to nav koplietojami.
Informācijas un datu pārvaldības reforma, kas tiek virzīta ar mērķi panākt ievērojami plašākas datu koplietošanas iespējas starp valsts un komercsektoru, kā arī dažādu nozaru starpā, nodrošinot arī plašāku datu izmantojamību vienotajās Eiropas Savienības (ES) datu telpās (piem. veselības nozares datu koplietošanu, finanšu sektora, u.c), vienlaikus stiprinot personu kontroles iespējas pār saviem datiem un to izmantošanu. Tādējādi dati tiks pilnvērtīgi pārvaldīti un izmantoti kā būtisks nacionālais resurss tautsaimniecības izaugsmei un valsts pārvaldes darba efektivitātei.
Pakalpojumu pārvaldības reformas mērķis ir nodrošināt, lai pārvaldes ikdienas darbība būtu orientēta uz vērtības radīšanu sabiedrībai, sistēmisku valsts pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu un efektīvu sniegšanu. Šīs reformas darbības virzieni ietver: valsts vienota pakalpojumu pārvaldības ietvara izveidi; visaptverošu pakalpojumu sniegšanas kvalitātes un efektivitātes mērīšanu; sistēmisku pieeju pakalpojumu pārvaldībā no plānošanas līdz lietošanai un pastāvīgai pilnveidei; digitālo pakalpojumu lietojamības un piekļūstamības uzlabošanu; pakalpojumu pārrobežu pieejamības palielināšanu; valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla attīstība – to izvēršot reģionos un palielinot iedzīvotāju attālinātas apkalpošanas iespējas.
Valsts digitālo tehnoloģiju pārvaldības reformas mērķis ir nodrošināt efektīvu un zaļu valsts digitālās infrastruktūras darbību, novēršot valsts pārvaldes IKT sadrumstalotību, attīstot specializētus kompetenču centrus, kā arī koncentrējot IKT resursus iestādēs, kas spēj nodrošināt to koplietošanu vai atkalizmantošanu visai pārvaldei, kā arī valsts informācijas sistēmām pakāpeniski pārejot uz modulāru, skaitļošanas resursus efektīvi izmantojošu, arhitektūru. Papildus tiek plānots attīstīt centralizētus skaitļošanas infrastruktūras koplietošanas pakalpojumus, to sniedzējiem veidojot "valsts mākoni", kas ir atvērts arī komerciālu resursu piesaistei atbilstoši nepieciešamībai. Tāpat reforma paredz noteikt skaidru atbildību un vienotu politiku valsts kopējās digitalizācijas attīstīšanā, kur IKT izmantošanas koordinācijas valsts pārvaldē (ieskaitot pašvaldības) tiek balstīta uz vienotu valsts politiku, kur vadošā un koordinējošā ir VARAM.
Papildus ministrs uzsver, ka visā valsts teritorijā nepieciešams nodrošināt visaptverošu sakaru pieejamību, kas atbilst esošajā situācijā būtiski pieaugušajām prasībām pret sakaru datu pieejamību un kvalitāti, īpaši stiprinot sakaru pieejamību reģionos. Valsts digitālās transformācijas tālāka attīstība nebūs iespējama bez pietiekamām digitālajām prasmēm kā iedzīvotājiem, tā publiskajā pārvaldē. Būtiskas ir prasmes pielietot sniegtās iespējas gan piedāvājot, gan saņemot pakalpojumus, lai cilvēku kapitāla ierobežojumi nekļūtu par šķērsli Latvijas digitālās ekonomikas attīstībai. Ministrija saskata nepieciešamību mērķtiecīgi attīstīt sabiedrības digitālās prasmes un spējas, vienlaikus nodrošinot brīvpieejas infrastruktūru un motivējošu atbalstošo ekosistēmu. Ministrija sadarbībā ar citām iestādēm turpinās īstenot pasākumus, lai nodrošinātu valsts pārvaldes un iedzīvotāju digitālo pamata prasmju attīstību.
Informāciju sagatavoja:
Miks Strazdiņš
Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026430
e-pasts: miks.strazdins@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv