2016.gada 20.decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” papildus pasākumu ietvaros piedalījās Lietuvas Vides ministrijas rīkotajā Norvēģijas finanšu instrumenta iepriekš noteiktā projekta “Partnerības projekts siltumnīcefekta gāzu uzraudzībai” (SEG projekts) noslēguma konferencē.
Pasākumu organizēja Lietuvas Vides ministrija sadarbībā ar Norvēģijas Vides aģentūru. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Lietuvas valsts institūcijām un zinātniskajiem institūtiem.
SEG projekta mērķis bija celt kapacitāti un uzlabot Lietuvas nacionālo sistēmu siltumnīcefekta (SEG) inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanai. Projekta ietvaros tika īstenoti apmācību semināri SEG inventarizācijā iesaistītajiem ekspertiem, uzlabota kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēma, sagatavots SEG inventarizācijas uzlabojumu plāns, ietverot Norvēģijas partneru ieteikumus, kā arī iegādāta jauna tehnika un programmatūra. Norvēģija un Lietuva savstarpējo sadarbību novērtēja kā ļoti veiksmīgu un uz rezultātu vērstu.
Noslēguma konferences dalībnieki
Tāpat tika sniegta informācija par nacionālo SEG inventarizāciju un SEG prognozēm kā avotu klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanai. Lielākie SEG emisiju piesārņotāji Lietuvā ir enerģētikas un lauksaimniecības sektori. 2012.gadā Lietuvā tika pieņemta Stratēģija klimata pārmaiņu politikas ieviešanai līdz 2050.g. Stratēģijā ir iekļauti SEG emisiju samazināšanas mērķi ne ETS sektoriem, balstoties uz SEG inventarizāciju, lai nepārsniegtu ne-ETS noteiktās kvotas.
Norvēģijas partneri sniedza informāciju, ka Norvēģijā ir izstrādāts 90 pasākumu plāns emisiju samazināšanai. Tie tiek klasificēti 3 sektoros, vērtējot pēc izmaksu un ieviešanas lietderīguma (tiek vērtēti potenciālie ieviešanas efekti līdz 2030. gadam). Transporta sektorā plānots turpināt elektrifikāciju, attīstīt infrastruktūru un palielināt biodegvielas izmantošanu. Tāpat plānots uzlabot pilsētvidi, ierīkojot vairāk veloceliņu un veicinot videi draudzīgu pārvietošanas līdzekļu izmantošanu. Rūpniecībā plānots vairāk attīstīt oglekļa apglabāšanas tehnoloģijas un pāriet uz zemu emisiju ražošanas tehnoloģijām metāla un cementa ražošanā. Savukārt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā tiks veikta mežu plānošana un ierosināts aizliegt kūdrāju drenāžu.
Tika secināts, ka galvenais princips, sagatavojot SEG prognozes, ir ņemt vērā ekonomisko sektoru attīstību. Ir vērojama tieša sasaiste starp ekonomikas attīstību un SEG emisijām. Ekonomika SEG emisiju sakarā ir jāanalizē, kā vienots lielums, kurā ņemtas vērā sasaistes starp visiem sektoriem un nozarēm.
Piedalīšanās konferencē palielināja Latvijas ekspertu kapacitāti un zināšanas, strādājot pie Latvijas SEG inventarizācijas. Konferencē prezentētie rezultāti deva iespēju iepazīties ar veiktajiem pētījumiem SEG projekta ietvaros Lietuvā, kas palīdzēs, strādājot arī pie inventarizācijas sistēmas uzlabošanas un prognožu ziņojumu un modelēšanas rīku izstrādes, kā arī Latvijas EEZ finanšu instrumenta SEG projekta īstenošanas.
Pieredzes apmaiņas pasākums notika EEZ FI programmas “Nacionālā klimata politika” papildu pasākumu ietvaros.