Šodien, 26. maijā, aizvadīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru “Providus” un Eiropas Padomi rīkotā starptautiskā konference “Laba pārvaldība pašvaldībās: priekšnoteikums vajadzībās balstītai teritorijas attīstības un ES fondu investīciju plānošanai”. Tajā Liepājas valstspilsētas pašvaldībai, Bauskas novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Valmieras novada pašvaldībai un Jelgavas novada pašvaldībai tika pasniegta Eiropas pārvaldības izcilības zīme (European Label of Good Governance) par sasniegumiem labas pārvaldības īstenošanā. Konference ir viens no pirmajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā programmā.
Konferenci ar uzrunām atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, Eiropas Padomes Demokrātiskas pārvaldības nodaļas vadītāja Alina Tatarenko un sabiedrībās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka. Savukārt Tiesībsargs Juris Jansons iepazīstināja klātesošos ar labas pārvaldības principa tvērumu un nozīmi pašvaldībās.
Ministrs Māris Sprindžuks: “Labu pārvaldību primāri veido stipra komanda, kas vērsta uz sadarbību, atvērtību un izpratni par taisnīgu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. Sadarbības princips ir nozīmīgs instruments arī attiecībās starp pašvaldību un valsts iestādēm, lai neatkarīgi no politiskās pārstāvniecības, iedzīvotājiem tiktu sniegti pieejami un kvalitatīvi pakalpojumi. Tikai kopīgā sadarbībā un izpratnē rodas efektīvs rezultāts. Savukārt instrumentus, kā attīstīt savu administratīvo teritoriju, pašvaldībām sniedz jaunais Pašvaldību likums, kas veicina arī digitālos risinājumos balstītas pārmaiņas pārvaldē un sabiedrības ikdienas paradumos. Esmu gandarīts, ka mūsu pašvaldības turpina meklēt attīstības veidus, pieņem pārdomātus lēmumus, un saņem apliecinājumu arī no Eiropas Padomes.”
Konference rīkota ar mērķi apspriest dažādus labas pārvaldības aspektus pašvaldību darbībā (kā, piemēram, sabiedrības līdzdalību, tiesiskumu, lietpratīgu finanšu pārvaldību, darbības efektivitāti, atbildīgu attīstības plānošanu u.c. tematus), kā arī diskutētu par veiksmīgiem risinājumiem un labo praksi, ko pašvaldības var savstarpēji pārņemt.
Pirmajā paneļdiskusijā eksperti diskutēja par to, kā labu pārvaldību veicina pašvaldību darbības tiesiskuma stiprināšana, kāda ir pašvaldību prakse finanšu pārvaldības jautājumos un kāda ir sabiedrības loma tajā, lai pašvaldības strādātu pēc iespējas labāk. Par to diskutēja Šivona Smita, Apvienotās Karalistes valdības Pārvaldības reformu un demokrātijas nodaļas, Kopienu un vietējo pašvaldību departamenta vadītāja vietniece, Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos, Oskars Erdmanis, Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta Trešā sektora vadītājs, Līga Stafecka, domnīcas Providus eksperte labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos un Gunārs Ansiņš, Liepājas valstspilsētas mērs. Diskusijā dalībnieki pievērsās tam, kādi instrumenti pašvaldībām var palīdzēt iedzīvināt tādus labas pārvaldības principus kā sabiedrības līdzdalība, lietderība un efektivitāte, atklātība un pārredzamība, prasmes un kapacitāte, kā arī lietpratīga finanšu pārvaldība.
Nozīmīgs pašvaldību attīstības elements ir investīciju pieejamība. Tādēļ otra diskusija tika veltīta atbildīgai pašvaldības attīstības plānošanai, tai skaitā investīciju piesaistei un Eiropas Savienības struktūrfondu sniegto iespēju izmantošanai zaļo un digitālo mērķu gudrai sasniegšanai. Paneļdiskusijā piedalījās Cēzarijs Trutkovskis, Eiropas Padomes eksperts, Polijas Vietējās demokrātijas atbalsta fonda priekšsēdētājs, Raivis Bremšmits, VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors, Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs, Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs un Āris Ādlers, biedrības “Alianse Pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai” prezidents.
Dienas noslēdzošajā diskusijā klātesošie tika iepazīstināti ar Eiropas Padomes Eiropas pārvaldības izcilības zīmes izvērtējuma metodoloģiju, kurā ieskatu sniedza Džons Bārbers. Eiropas Padomes eksperts, un kopējiem Latvijas pašvaldību pašizvērtējuma rezultātiem, ar ko iepazīstināja Agnese Frīdenberga, domnīcas Providus vadošā pētniece labas pārvaldības jomā. Savukārt pašvaldības, kas gandrīz gada garumā Eiropas pārvaldības izcilības zīmes projekta ietvaros veica savas darbības pašnovērtējumu no 12 labas pārvaldības aspektiem, dalījās pieredzē un secinājumos par labas pārvaldības praksi savās pašvaldībās.
Konferences noslēgumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks un Eiropas Padomes projekta “European Label of Governance' Excellence” koordinators Boriss Lazovs pasniedza Eiropas labas pārvaldības zīmi piecām Latvijas pašvaldībām, kas saņēma visaugstāko vērtējumu 12 labas pārvaldības principos. Balvu – kristāla divpadsmitskaldni, kas ataino 12 labas pārvaldības principus – saņēma Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība. Savukārt Preiļu novada pašvaldībai un Jēkabpils novada pašvaldībai tika pasniegti atzinības raksti par sekmīgu piedalīšanos projektā “Labas pārvaldības stiprināšana Latvijas pašvaldībās”.
Konference tika rīkota ar Eiropas Padomes finansiālu atbalstu projekta “Labas pārvaldības stiprināšana Latvijas pašvaldības” ietvaros, kā arī līdzfinansēta no Eiropas Sociālā fonda tehniskās palīdzības projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/004 Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai.
Konferences prezentācijas drīzumā tiks pievienotas relīzei.