Pētījums par atpūtu pie jūras Latvijā
Gandrīz 500 km garā un daudzveidīgā jūras piekraste ir liela Latvijas dabas bagātība. Tā ir arī viena no iecienītākajām atpūtas vietām gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Bet kādi ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki apmeklē piekrasti? Kuras ir viņu mīļākās atpūtas vietas un nodarbes pie jūras? Lai to noskaidrotu, biedrības “Baltijas Vides Forums“ eksperti 2021.gadā veica pētījumu par atpūtu piekrastē un informē par šī pētījuma sākotnējiem secinājumiem.
Mīļākās atpūtas vietas un aktivitātes piekrastē
Jūrmala, Liepāja, Jūrkalne, Saulkrasti, Kolka, Pāvilosta, Tūja, Ainaži, Mangaļsala – tās ir tikai dažas no Latvijas iedzīvotāju iecienītākajām atpūtas vietām pie jūras Latvijā. Aptaujas rezultāti parādīja, ka iedzīvotāju mīļākās atpūtas vietas atrodas visas jūras krasta līnijas garumā. Populārākie piekrastes galamērķi atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, kā arī pie plaši pazīstamiem tūrisma objektiem, piemēram, Kolkasraga vai Jūrkalnes stāvkrasta. Tai pašā laikā daļa cilvēku ir iecienījusi nomaļākus piekrastes posmus, kur baudīt mieru un klusumu.
Būtisks faktors mīļākās atpūtas vietas pie jūras izvēlē ir apmeklētāja dzīvesvieta. Aptuveni 40% aptaujas dalībnieku norādīja, ka atpūtas vietas izvēlē ļoti svarīgs ir attālums no dzīvesvietas.
Noskaidrojot iedzīvotāju iecienītākās nodarbes pie jūras, pārliecinoši pirmajā vietā starp atpūtas aktivitātēm Latvijas piekrastē ierindojas pastaigas un pārgājieni. To kā mīļāko atpūtas aktivitāti pie jūras atzīmēja 38% aptaujas dalībnieku (1.attēls). Otrā populārākā aktivitāte ir peldēšana, kam seko ainavas baudīšana un sauļošanās.
Cik bieži un kad cilvēki apmeklē piekrasti?
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi jūras piekrastes lietotāji atpūtas nolūkos. Aptaujas rezultāti rāda, ka 98% aptaujas dalībnieku apmeklē savu mīļāko atpūtas vietu pie jūras Latvijā vismaz vienu reizi gadā, 29% - vismaz vieni reizi nedēļā (2. attēls). Tikai 2% aptaujas dalībnieku norādīja, ka savu mīļāko atpūtas vietu pie jūras apmeklē retāk nekā reizi gadā.
Piekrastes apmeklējumiem ir raksturīga sezonalitāte (3. attēls). Visaktīvāk cilvēki piekrasti apmeklē vasaras sezonā (96%), taču tā ir iecienīta atpūtas vieta arī pārējos gadalaikos. Pavasarī un rudenī piekrasti apmeklē 46-47% respondentu. Vismazāk cilvēku apmeklē jūras piekrasti ziemā (aptuveni 35%).
Pludmaļu dabiskums un iespēja sajusties tuvāk dabai – būtiska vērtība Latvijas iedzīvotājiem
Pētījumā tika noskaidrots, kādu ieguldījumu cilvēku labbūtībā dod piekrastes apmeklējumi. Aptaujas rezultāti liecina, ka galvenā motivācija apmeklēt jūras piekrasti ir saistīta ar vēlmi uzturēt vai uzlabot savu mentālo un fizisko veselību, kam seko vēlme sajusties tuvāk dabai (4.attēls). Daudzi piekrastes apmeklētāji augstu novērtē Latvijas pludmaļu dabiskumu un uzsver, ka tā ir unikāla Latvijas piekrastes vērtība, kas jāsaglabā.
Kādām pludmalēm cilvēki dod priekšroku?
Pētījumā noskaidrots arī tas, kā atpūtas vietas pie jūras izvēli ietekmē dažādi dabas un labiekārtojuma faktori. Šajā jautājumu sadaļā aptaujas dalībnieki skalā no “-2” (traucējošs/nav piemērots) līdz “+2”(ļoti svarīgs) vērtēja dažādus dabas un infrastruktūras faktorus, piemēram, pludmales tipus (smilšains, akmeņains, dūņains), ainavas, autostāvvietu, veikalu un kafejnīcu pieejamību.
Apkopotie aptaujas rezultāti parādīja, ka nozīmīgākais faktors atpūtas vietas pie jūras izvēlē cilvēkiem ir pievilcīga ainava. Liela nozīme ir arī pludmales tipam. Vairums cilvēku dod priekšroku atpūtai smilšainās pludmalēs. Savukārt dūņains pludmales tips kopumā tiek vērtēts kā nepiemērots atpūtai. Kā traucējošs faktors novērtēts arī aļģu sanesumi un ziedēšana. Taču jāpatur prātā, ka piekraste ir ne tikai atpūtas vieta, bet arī nozīmīga ekosistēma, kas nodrošina mājvietu daudzām augu un dzīvnieku sugām. Atsevišķās vietās sanesumi pludmalē ir svarīgi dabas daudzveidības saglabāšanai. Tie nodrošina piemērotus augšanas apstākļus dažādām augu sugām, barošanās vietas putniem un pilda citas būtiskas funkcijas. Par šo jautājumu būtu vēlamas izglītojošās kampaņas.
No infrastruktūras elementiem apmeklētājiem vissvarīgākā ir automašīnu stāvlaukumu pieejamība, kā arī gājēju ceļi. Kā traucējošākie elementi vērtēts ostu tuvums, kā arī inventāra nomas vietas. Salīdzinot infrastruktūras un dabas faktoru nozīmību, lielāku nozīmi piekrastes apmeklētāji piešķir dabas elementiem.
Secinājumi par piekrastes nozīmību iedzīvotājiem kopumā:
- Piekraste ir svarīga atpūtas vieta Latvijā, kur cilvēki dodas galvenokārt ar mērķi uzlabot savu veselību un pašsajūtu, kā arī sajusties tuvāk dabai.
- Atpūtas vietas pie jūras izvēli visvairāk ietekmē ainavu pievilcīgums. Turklāt ainavas nozīmība piekrastes tūrisma kontekstā ir uzsvērta arī vairākos citos pētījumos. Līdz ar to piekrastes un jūras ainavas viennozīmīgi ir jautājums, par kuru jādomā, plānojot jebkādu attīstību piekrastē, jo īpaši – vēja parkus jūrā un citus projektus ar būtisku potenciālo ietekmi uz ainavu. Šādus projektus vēlams īstenot vietās, kurām nav raksturīgas īpaši augstsvērtīgas un dabiskas ainavas.
- Atpūtas vietas pie jūras izvēli ietekmē arī citi faktori, piemēram, pludmales tips un autostāvvietu pieejamība. Dabas iezīmes, izvēloties atpūtas vietu pie jūras, cilvēkiem kopumā ir ļoti nozīmīgas. Taču liela nozīme ir arī pludmales pieejamībai, kas ir īpaši svarīgi ģimenēm ar bērniem, senioriem un personām ar funkcionāliem traucējumiem.
- Daudzi Latvijas iedzīvotāji augstu vērtē Latvijas piekrastes dabiskumu un izceļ to kā unikālu, sargājamu vērtību. Tas jāņem vērā, plānojot attīstību piekrastē un meklējot līdzsvaru starp tūrisma, dabas aizsardzības un citām interesēm.
Vairāk par pētījumu
Pētījums tika veikts projektā MAREA (“No jūras ekosistēmas novērtējuma līdz integrētai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras un piekrastes plānošanai”) sadarbībā ar Tartu universitāti. Aptauja par atpūtu piekrastē notika no 2021. gada jūlija līdz novembrim. Pētījumā piekrastes lietotāji tika aptaujāti gan klātienē, gan interneta vidē. Pētījumā piedalījās 810 dalībnieki, no kuriem 785 norādīja, ka brīvajā laikā mēdz apmeklēt jūras piekrasti Latvijā. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti kultūras ekosistēmu pakalpojumu (nemateriālo labumu, ko sabiedrība gūst no piekrastes) lietojuma un to potenciāla kartēšanā MAREA projektā. Šī informācija var būt noderīga dažādiem praktiskiem mērķiem, piemēram, lai pieņemtu lēmumu par piemērotāko tūrisma virziena attīstību konkrētā vietā.
Pētījums par atpūtu pie jūras tiks turpināts. Paredzēts, ka pētījuma telpiskie rezultāti, līdzās ar citiem projekta rezultātiem līdz projekta noslēgumam tiks publicēti MAREA ģeoportālā, kur tie būs brīvi pieejami visiem interesentiem.
Informācija sagatavota Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības Interreg projekta MAREA (“No jūras ekosistēmas novērtējuma līdz integrētai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras un piekrastes plānošanai”) ietvaros. MAREA projekta mērķis ir izstrādāt un testēt jaunus ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas, vides resursu uzskaites un ilgtspējības novērtējuma konceptus. Šie dažādie elementi tiks apvienoti vienotā ģeoportālā, kas kalpos kā atbalsts lēmumu pieņēmējiem, piedāvājot ilgtspējīgus plānošanas risinājumus divās pārrobežu pilotteritorijās Baltijas jūrā: Somu līcī un Rīgas līcī. Vairāk par projektu: https://www.bef.lv/projekti/marea-lv/
