2024. gada 23. jūlijā Ministru kabinetā apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par kopējas statistiski teritoriālo vienību (NUTS) klasifikācijas pilnveidošanu. Nosakot, ka šobrīd virzīt izmaiņas Latvijas NUTS 2 dalījumā nav nepieciešamas.
Lai veicinātu saskaņotas reģionālās statistikas vākšanu un publicēšanu, Eiropas Savienība (ES) ir izveidojusi NUTS jeb klasificēšanas sistēmu, kas noteikta ar Regulu par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi. NUTS klasifikācija nosaka dalībvalstu ekonomiskās teritorijas iedalījumu. To, kurā NUTS līmenī attiecīgā administratīvā vienība ietilpst, nosaka, pamatojoties uz demogrāfiskajām robežvērtībām.
Latvijā atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam1 noteikts šāds NUTS piemērojums Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam:
-
NUTS 1 un NUTS 2 līmenī – visa Latvija kā viens reģions;
-
NUTS 3 līmenī – pieci statistiskie reģioni (Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales statistiskie reģioni)
ES dalībvalstis var lemt par NUTS klasifikācijas grozījumiem, kurus var pieņemt kalendārā gada otrajā pusē un ne biežāk kā ik pēc trim gadiem. Taču, ja kādas ES dalībvalsts administratīvi teritoriālais iedalījums būtiski mainās, grozījumus var pieņemt arī īsākos intervālos.
NUTS klasifikācija ir nozīmīga arī ES fondu plānošanā, jo NUTS nomenklatūra tiek izmantota ES reģionālās politikas strukturēšanā, nosakot reģionus, kas kvalificējas ES struktūrfondu atbalstam. ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā visa Latvijas teritorija tiek skatīta kā viens NUTS 2 reģions, kas kvalificējas mazāk attīstīta reģiona statusam, un līdz ar to Latvijai ir pieejama maksimālā atbalsta likme ES fondos.
Kohēzijas politikas fondu sadales metodoloģijas piemērošana sākas ar reģionu piederības kategorijai noteikšanu, kur jau vairākus ES daudzgadu finanšu shēmas (MFF) periodus tiek izmantots iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju (% no ES vidējā) par trīs gadu periodu. Līdz ar to 2025. gadā, kad plānotas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par nākamo MFF periodu, potenciālais atsauces periods IKP datu izmantošanai būs 2021.–2023. gads vai 2022.–2024. gads. Ņemot vērā esošos datus un IKP prognozes2, Latvijas vidējais trīs gadu IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret ES27 vidējo vērtību minētajos atsauces periodos būs aptuveni 71%-72% robežās. Tas nozīmē, ka, saglabājoties esošajiem nosacījumiem, Latvija kā viens līdzšinējais NUTS 2 reģions ES fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodā saglabātu mazāk attīstītā reģiona statusu, tādējādi saglabājot arī maksimālo atbalsta likmi ES fondos visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to šobrīd virzīt izmaiņas Latvijas NUTS 2 dalījumā nav nepieciešamas.
Vienlaikus labvēlīgas reģionālās attīstības nodrošināšanai izmaiņu nepieciešamība Latvijas NUTS 2 dalījumā jāvērtē katra NUTS klasifikācijas grozījumu uzsaukuma ietvaros. Ņemot vērā iespējamo ES paplašināšanos, jautājums par izmaiņām NUTS 2 dalījumā būtu aktualizējams NUTS klasifikācijas grozījumu aktuālajā uzsaukuma brīdī.
1Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 911 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”
2Saskaņā ar Eurostat datiem 2022. gada Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju veidoja 73% no ES27 valstu vidējā rādītāja (prognoze par 2023. gadu – 71%); salīdzinoši – 2012. gadā tas bija 61%. Lai arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam tika prognozēts, ka 2024. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt 75% no ES27 vidējās vērtības, bet 2027. gadā – jau 80%, Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītās sekas ir būtiski ietekmējušas ne tikai Latvijas (t.sk. IKP pieauguma tempus), bet arī citu ES dalībvalstu ekonomisko attīstību.