Rīga, 2022.gada 8. jūnijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar “Baltijas Vides Forumu” 2022. gada 7. jūnijā rīkoja Eiropas Jūras dienai 2022 veltītu semināru “Zināšanu uzlabošana jūras vides aizsardzībai”, lai kopā ar ekspertiem pārrunātu Baltijas jūras stāvokli un nākotnes pasākumus, kas nepieciešami efektīvākai jūras vides aizsardzībai un resursu izmantošanai.
Seminārā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no dažādām ministrijām, valsts iestādēm, plānošanas reģioniem, piekrastes pašvaldībām, no ostu un NVO sektora, kā arī citi interesenti. Pēc ilgāka laika, tiekoties klātienes pasākumā, semināra dalībnieki ne tikai guva jaunas zināšanas par to, kas pēdējo piecu gadu laikā ir izpētīts Baltijas jūras Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, kādas ir to ietekmējošās slodzes un kādi ir pasākumi efektīvākai jūras aizsardzībai, bet arī izmantoja iespēju aktīvām diskusijām un domu apmaiņai ar nozares ekspertiem.
Seminārā pētnieki no Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Latvijas Universitātes, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR”, SIA “PAIC”, SIA “AKTIIVS” un citām institūcijām sniedza pārskatus par veiktajiem pētījumiem, novērtējumiem un secinājumiem par dažādiem jūras vides rādītājiem. Zinātnieki uzsvēra, ka nevēlēšanās rēķināties ar vides iespējām izturēt mūsu sabiedrības radīto slodzi gan piesārņojuma, gan dabas resursu pārāk lielas ekspluatācijas dēļ noved pie vairāk vai mazāk dramatiskām sekām. Kā piemērus var minēt Austrumbaltijas mencas populācijas strauju samazināšanos, svešās sugas - apaļā jūrasgrunduļa - iznīcinošā ietekme uz gliemeņu biotopiem, bīstamo vielu un mikroplastmasas klātesamība jūras nogulumos vai dzīvajos organismos. Zinātnieki vairākkārtīgi uzsvēra jūras ekosistēmas kompleksumu, savstarpējās mijiedarbības starp dzīvajiem organismiem, novērotajām izmaiņām, kā arī to, kas vēl ir nezināms. Turklāt jūras ekosistēmas stāvokli lielā mērā ietekmē mūsu rīcība sauszemē, jo piesārņojums jūrā lielā mērā nonāk ar ietekošajiem upju ūdeņiem.
Jūras ekosistēmas ir svarīgas ne tikai bioloģiskai daudzveidībai, bet arī mūsu sabiedrības labklājībai. Pagājušā gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka 83% iedzīvotāji reizi trīs gados ir atpūtušies Latvijas piekrastē vismaz vienu reizi. Ekonomisti ir aprēķinājuši, ka ar jūras ekosistēmām saistītie atpūtas un ainavas baudīšanas sociālekonomiskie ieguvumi varētu būt vērtējami apmēram 110.3-122.5 miljoni eiro gadā.
Kopš 2017.gada VARAM īsteno Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētu projektu „Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā”, kura mērķis ir pilnveidot zināšanu bāzi par vides stāvokli Latvijas jūras ūdeņos, t.sk., iegūt datus un informāciju, veikt to analīzi, izstrādāt metodes un novērtēšanas sistēmas attiecībā uz jūras vides stāvokli, par to ietekmējošām slodzēm un to savstarpējo ietekmi. Projekta rezultāti nepieciešami pasākumu programmas sagatavošanai, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvai 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), un Latvijas normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību.