2025. gada 11. aprīlī norisinājās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature organizēts diskusiju forums “Brīvprātīga dalība dabas aizsardzības mērķu sasniegšanā. Dinamiska dabas aizsardzība”. Pulcējot plašu dabas aizsardzības un mežu īpašnieku pārstāvniecību, institūcijas un nevalstiskās organizācijas, diskusijas fokusā – vai un kā šāda pieeja var palīdzēt sasniegt Natura 2000 tīkla un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina uzsvēra konstruktīvas diskusijas un viedokļu daudzveidības nepieciešamību, lai salāgotu zemes īpašnieku, tautsaimniecības un dabas aizsardzības mērķus. Dabas aizsardzībai jābūt maksimāli iesaistošai, efektīvai un pēc iespējas jāveicina brīvprātīga iesaiste. Tāpat nepieciešama diskusija par uz rezultātu orientētu kompensāciju sistēmu.
Ilona Mendziņa, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Sugu un biotopu nodaļas vadītāja, informēja par dabas aizsardzības ietvaru un iezīmēja iespējamās brīvprātīgo pasākumu piemērošanas iespējas.
LatViaNature mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece iepazīstināja ar Dabas aizsardzības pārvaldes projektā LatViaNature izstrādātajiem biotopu un sugu aizsardzības mērķiem. Pirmo reizi Latvijā dabas eksperti un zinātnieki izstrādājuši izmērāmus, kvantitatīvus rādītājus – biotopu un sugu aizsardzības mērķus valsts un Natura 2000 teritoriju līmenī ES Biotopu direktīvā noteiktajiem biotopiem un sugām. Izstrādāti aizsardzības mērķi 6 biotopu jeb dzīvotņu grupām (ietver 59 biotopu veidus) un 5 sugu grupām (ietver 118 sugas). Eksperte iepazīstināja ar mērķu izstrādes zinātnisko procesu.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode apskatīja “mūžīgo jautājumu” – kas un cik daudz jāsargā un jāsaglabā? Izstrādātie kvantitatīvie biotopu un sugu aizsardzības mērķi ļauj padarīt dabas aizsardzību mērķtiecīgāku, elastīgāku un adaptīvāku. Mērķi ļauj noteikt dabas vērtību “svērumu” jeb būtiskumu Natura 2000 teritorijās. Tas nozīmē, ka būs iespējams labāk plānot ieguldījumus dabas atjaunošanā, mazināt administratīvo slogu, bez papildu izpētēm pārskatīt funkcionālos zonējumus un regulējumu, lai dabas aizsardzība būtu jēgpilnāka.
Ģirts Baranovskis iepazīstināja ar LatViaNature izstrādātajām brīvprātīgās iesaistes pilotprogrammām “Dzīvais mežs” un “Ziedu pļavas”. Jauno sadarbības modeļu testēšana kopš 2023. gada notiek 140 saimniecībās visā Latvijā, pārsniedzot 1 000 hektārus privāto zālāju un mežu teritorijas.
Savu redzējumu par dinamisku dabas aizsardzību un brīvprātīgu iesaisti dabas aizsardzībā pauda Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Dagnis Dubrovskis un “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis.
Grupu diskusijās tika apskatīti jautājumi par brīvprātīgas un dinamiskas dabas aizsardzības izpratni, ieguvumiem un riskiem.