Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2023.gada 24.augustā Saulkrastu kultūras namā “Zvejniekciems” rīkoja Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmi par klimata pārmaiņām un tūrisma jomas interesēm jūras un piekrastes plānošanā.
Lai rastu kopsaucēju dažādo nozaru interesēm jūras un piekrastes plānošanā, VARAM organizē regulāras Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas (turpmāk – Koordinācijas grupa) sanāksmes, kuru primārais mērķis ir Jūras plānojuma Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam (turpmāk – Jūras plānojums) un Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk – Piekrastes plānojums) ieviešanas, uzraudzības un aktualizēšanas procesā nodrošināt valsts institūciju, plānošanas reģionu, piekrastes pašvaldību un sabiedrības pārstāvju iesaisti, veicinot nozaru politikas mērķu, attīstības virzienu interešu saskaņošanu un informācijas apmaiņu.
Piektā koordinācijas grupas sanāksme tika organizēta sasaistīti, lai īstenotu VARAM Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projekta Nr. C#018 “Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu” (turpmāk - Baltic Sea2Land) realizāciju un nozaru ekspertu specifisko zināšanu iekļaušanu Jūras plānojuma un Piekrastes plānojuma starpposma novērtējuma izstrādē. Sanāksmes centrālais jautājums koncentrējās apzināt darbības, kuras ir nepieciešams īstenot jūrā un piekrastē, lai mazinātu siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas un spētu pielāgoties klimata mainīgajiem procesiem, apzinot piekrastes attīstības tendences, tā skaitā tūrisma.
Sanāksmes ievadā VARAM Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta Telpiskās plānošanas un politikas nodaļas vadītāja K. Kedo sniedza informatīvu ieskatu par Koordinācijas grupas tematisko tvērumu un 2023.gada cikla Koordinācijas grupas sanāksmju rezultātu integrēšanu politikas plānošanā. Izrietoši, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N.Līcis sniedza uzrunu, iepazīstinot sanāksmes dalībniekus ar Saulkrastu novada Zvejniekciema vēsturi un piekrastes attīstību.
Sanāksmes pirmās daļas tematika tika vērsta uz klimata pārmaiņām un to ietekmi jūras un piekrastes plānošanas kontekstā, prezentācijās apskatot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku uzstādījumus, tendences un izmaiņas gan Latvijas krasta līnijas, gan Rīgas līča kontekstā. Prezentācijās tika vērsta uzmanība arī klimata mainības scenārijiem Baltijas jūras mērogā, balstoties uz HELCOM 2021. gada klimata pārmaiņu novērtējuma ziņojumu, kurā detalizēti ir identificēti saistoši vides parametri un norādīta potenciālā ietekme uz sektoru politiku jeb nozaru darbības izmantošanas veidiem. Tā skaitā, tika akcentēta Eiropas Zaļā Kursa politikas iniciatīvu kopuma ieviešana un to noteikto mērķu pielāgošana attiecībā uz Jūras plānojumu. VARAM pārstāvji informēja par iesaisti ‘Jūras telpiskā plānošana kā Zaļā Kursa ieviesēja (MSP-GREEN)’ projektā, kura pamatmērķis paredz veidot ietvaru jūras telpiskajiem plānojumiem kā Eiropas Zaļā kursa ieviesējiem, veicinot pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību jūrā, atjaunojamās enerģijas izmantošanu jūrā un ilgtspējīgu pārtikas apgādi.
Pēc prezentācijām sekoja paneļdiskusijas, kurās sākotnēji tika apspriesta Starpvalstu Padomes par Klimata Pārmaiņām (IPCC) ziņojumu un to identificēto klimata pārmaiņu scenāriju nozīmība, ņemot vērā, ka klimata mainība tiek definēta kā eksistējoši eksponenciāls process.
Paneļdiskusijās par klimata pārmaiņām attiecībā uz jūras un piekrastes plānošanu piedalījās 7 panelisti: U.Bethers (LU & PAIC); A.Vīksna (LVĢMC); K.Kedo (VARAM); L.Līvzeniece (Vēja enerģijas asociācija); A.Ruskule (Baltijas Vides Forums – BEF); J.Lapinskis (LU, Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra) un N.Līcis (Saulkrastu novada pašvaldība). Paneļdiskusijas moderēja A.Danenberga (VARAM).
Attiecībā uz Baltijas jūru un Latvijas piekrastes teritoriju, ir svarīgi rast iespēju modelēt konkrētas vietas apstākļu mainību laikā, lai prognozētu pēc iespējas precīzākas laikapstākļu prognozes. Saistībā par pētījumu izstrādi un klimata mainības modelēšanu, tika secināts, ka nepieciešams ievākt datus regulāri par jūras vides parametru izmaiņām, kas spētu norādīt potenciālo klimata mainības asociēto ietekmi uz vietējo mērogu, tādējādi identificējot iespējamus riska faktorus. Lai arī regulāra pētījumu veikšana ir akūti nepieciešama, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās kontekstā diskusiju laikā tika norādīts uz nepieciešamību skatīt jūras un sauszemes sasaisti ne tikai piekrastes joslā, bet arī plašākā kontekstā dažādu darbības jomu ietvaros - lauksaimniecības politikas, mežsaimniecības politikas, pilsētu attīstības sadarbību prakses u.c.
Klimata pārmaiņu mazināšanas jautājums aktualizējas arī saistībā ar enerģētikas neatkarību kā stratēģisku pasākumu kopumu turpmākai atjaunīgās enerģijas jomas attīstībai Latvijā. Latvijas kontekstā par vēja enerģiju tika norādīts, ka dotajā brīdī Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) izstrādā mehānismu, kas vēja parku attīstītājiem paredz nodrošināt attiecīgu finansējumu pašvaldībām. Šīs vēja enerģijas attīstītāju iemaksas pašvaldībās varētu attiecīgi arī novirzīt klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai. Lai mazinātu SEG emisijas, paneļdiskusijā tika izskatīti arī iespējamie ostu specializācijas virzieni ne tikai saistībā ar atkrastes vēja attīstības iespējām, bet arī ar ostu infrastruktūras modernizāciju un akcentējot oglekļa piesaisti piekrastes ekosistēmās (piem. plūdmaiņu purvi, jūraszāļu loma).
Paneļdiskusijas noslēgumā tika vērsta uzmanība klimata pārmaiņu ietekmei uz piekrastes tūrismu. Vienbalsīgi tika secināts, ka pieaugošā gaisa un ūdens temperatūra tūrisma industrijas veiktspēju tikai uzlabos. Tomēr jāņem vēra arī laikapstākļu intensitātes pieaugums un piekrastes infrastruktūras noturība pret ekstremālām situācijām, kā piemēram intensīvu lietusgāžu vai vējuzplūdu gadījumā. Lai veicinātu efektīvus pielāgošanās pasākumus piekrastē, paneļdiskusijā tika vērsta uzmanība vienotai sasaistei speciālistu, praktiķu, uzņēmēju, ministriju, pašvaldību starpā - kā nepieciešamība, lai spētu operatīvāk pieņemt lēmumus, kā rezultātā arī piekrastes attīstībā būtu iespēja efektīvāk piesaistīt nepieciešamas investīcijas pārdomātai krasta apsaimniekošanai.
Sanāksmes otrajā daļā Latvijas piekraste tika apskatīta no tūrisma un tā attīstības tendenču skatupunkta. Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, kas skar vietējo ekonomiku un kopienu labbūtību, kā arī lai atbalstītu līdzsvarotu risinājumu ieviešanu un noturību, ir nepieciešama katrai situācijai pielāgota daudzlīmeņu pārvaldības pieeja. VARAM pārstāvji informēja, ka šobrīd norit darbs pie tiešsaistes lēmuma pieņemšanas atbalsta rīka izveides Baltic Sea2Land projekta ietvaros, kas paredz veicināt integrētas daudzlīmeņu pārvaldību un līdzsvarot zilās ekonomikas (piemēram, tūrisma, enerģētikas, zivsaimniecības) nozaru, dabas aizsardzības un vietējo kopienu intereses.
Sanāksmes noslēgumā norisinājās paralēlas darba grupas, kurās klātesošie diskutēja par ilgtspējīgu piekrastes attīstību. Definētie jautājumi vedināja dalībniekus identificēt nākotnes izaicinājumus datos un zināšanās balstītai piekrastes telpiskai plānošanai un pārvaldībai. Un tā skaitā, dalībnieki izvirzīja priekšlikumus sniegt atbalstu vietējo kopienu un ar uzņēmējdarbību saistītai attīstībai piekrastē.
Kā piektās Koordinācijas grupas secinājums tika izvirzīta vajadzība pēc holistiskas sauszemes un jūras mijiedarbības, kompleksu un savstarpēji saistītu piekrastes problēmu reprezentācijas un novērtēšanas caur ekosistēmu pakalpojumu prizmu – aizpildot nozaru zināšanu trūkumus un veicinot savstarpēju sadarbību attiecībā uz integrētu jūras un piekrastes pārvaldību.
Sanāksme norisinājās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Baltijas jūras reģiona starpreģionu sadarbības programmas 2021.- 2027.gadam ietvaros projektā "Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē, ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu – Baltic Sea2Land".
Informāciju sagatavoja: Annija Danenberga (VARAM, Telpiskās plānošanas un politikas nodaļa)
Sanāksmes prezentācijas:
1.DAĻA – Klimata pārmaiņas
K.Zommere-Rotčenkova (KEM) sniedza prezentāciju “Politiku uzstādījumi klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām piekrastē un jūrā”.
A.Danenberga (VARAM) sniedza prezentāciju “Klimata pārmaiņas jūras un piekrastes plānošanas kontekstā”.
U.Bethers (Latvijas Universitāte (LU) & SIA «Procesu analīzes un izpētes centrs» (PAIC)) sniedza prezentāciju “Klimata izmaiņas un Rīgas jūras līča modeļaprēķini mūsu gadsimtam (Ce2Coast projekta rezultāti)”.
A.Vīksna (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC)) sniedza prezentāciju “Klimata pārmaiņu tendences un krasta līnijas izmaiņas, izmantojot attālinātos novērojumus”.
2.DAĻA – Tūrisms
A.Meri (Kurzemes plānošanas reģions (KPR)) sniedza prezentāciju “Mazo ostu attīstība kā tūrisma un ekonomiskās attīstības veicinātājs”.
Ā.Ādlers (Biedrība “Jūras Zeme”) sniedza prezentāciju “Sabiedrības virzītas vietējās iniciatīvas tūrisma attīstībai”.
J.Smaļinskis (Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs") iepazīstināja ar tikko izstrādātu interneta vietni, kurā jebkuram interesentam ērti iepazīties ar “Dabas tūrisma ētikas kodeksu”.
K.Mickāne (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)) sniedza prezentāciju “Tūrisma attīstības tendences piekrastē un atbalsta programma eksportspējīgu tūrisma produktu attīstībā”.
A.L.Rozenvalde (VARAM) sniedza prezentāciju “Rīki jūras un piekrastes integrētai plānošanai”.