Rīgā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) telpās 2016. gada 1.aprīlī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekš noteiktā projekta „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” 3. aktivitātes ietvaros norisinājās pieredzes apmaiņas pasākums par klimata pārmaiņu politikas izvērtēšanu, kurā piedalījās Projekta īstenotājs VARAM, Projekta partneri - Zemkopības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Norvēģijas vides aģentūra (NEA), kā arī iesaistītie eksperti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Fizikālās enerģētikas institūta (FEI), kā arī uzaicinātā eksperte no Norvēģijas ‘’Thema Consulting Group’’.
Seminārā tika apskatīti trīs galvenie jautājumi – 1. Pašreizējā prakse klimata politikas novērtēšanā Latvijā un Norvēģijā, 2. Oglekļa mazietilpīga stratēģija nākotnes klimata politikai – ekspertu pieredze, 3. Turpmākas sadarbības iespējas klimata politikas attīstībā un novērtēšanā.
Diskusijās ar Norvēģijas kolēģiem Latvijas eksperti guva noderīgu informāciju par sektorālo politiku ietekmi uz klimata politikas plānošanas un novērtēšanas aspektiem. Norvēģijas eksperti atzīmēja, ka politikas plānošanā jāņem vērā arī iespējamība, ka emisiju samazināšana vienā sektorā/darbībā var nozīmēt to palielināšanu ar kādu citu darbību. Norādīja, ka nepieciešams izstrādāt kopīgus principus pasākumu novērtēšanai, lai būtu iespējams tos korekti novērtēt un salīdzināt ieguvumu un izmaksu ziņā. Norvēģijas pieredze liecina, ka top-down pieeja varētu būt piemērotāka klimata politikas pasākumu novērtēšanai un ieviešana, jo tādējādi iespējams labāk ņemt vērā tirgus situāciju un mainību. Top-down pieeja metode ir piemērota vispārēju mērķu uzstādīšanai un rīcībpolitikas pasākumu ieviešanai, kā piemēram nodokļu politikas pārskatīšanai. Savukārt īstenojot sektorālu klimata politikas pasākumu novērtēšanu bottom-up pieejas veidā, pastāv risks, ka nav skaidri nodalīta atbildība par kopējo politikas virzību – ar līdzīgu problēmu, īstenojot šādu pieeju, ir sastapušās Norvēģijas atbildīgās institūcijas. Kopumā top-down pieeja tiek atzīta par fleksiblāku un robustāku, ļaujot lielāku kontroli pār pasākumiem no valsts pārvaldes puses.
Foto: B.Tennbakk (Thema Consulting Group) iepazīstina ar Norvēģijas pieredzi sektorālo politiku ietekmes izvērtēšanā uz klimata politikas aspektiem
Savukārt ņemot vērā drīzumā plānoto Oglekļa mazietilpīgas stratēģijas izstrādi Latvijā, Norvēģijas Oglekļa mazietilpīgas stratēģijas izstrādē iesaistītais NEA eksperts Are Lindegaard sniedza īpaši vērtīgus padomus saistībā ar iespējamiem apgrūtinājumiem stratēģijas sagatavošanā. Eksperts norādīja, ka viens no pamatprincipiem stratēģijas izveidē ir pārdomāta un analītiska pieeja, izmantojot izmaksu-ieguvumu robežizmaksu līkni. A. Lindegaard arī norādīja, ka īstenojot pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas ir svarīgi ņemt vērā pārnešanas efektu (rebound effect). Pārnešanas efekts rodas, kad vienā sektorā samazinot emisijas, tās pieaug citā.
Noslēgumā dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunu sadarbības iespēju nākotnē – VARAM īstenoto Grantu shēmas „Sākuma kapitāla instruments” projektu S91 BENGGI – „Baltijas ekspertu tīkls siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizāciju, prognožu un politiku un pasākumu ziņošanas uzlabošanai”. Semināra dalībnieki diskusijās norādīja uz vairākiem aktuāliem jautājumiem, kuru risināšanā varētu būt noderīga starpvalstu sadarbības turpināšana, tostarp, piemēram, lauksaimniecības pasākumu attīstība, kā arī pasākumu emisiju samazināšanas potenciāla kvantificēšana.
Foto: G. Klāvs (FEI) informē arī par Latvijas pieredzi klimata politikas pasākumu novērtēšanā
Pasākuma dienas kārtība pieejama šeit!
Pasākumā sniegtās prezentācijas pieejamas šeit!