Preses relīze

Februāra izskaņā laika apstākļus mūsu reģionā noteikts aktīvi cikloni, tie nesīs mainīgus laika apstākļus: debesis bieži būs apmākušās, mūsu reģionu šķērsos vairākas plašas nokrišņu zonas, kas atsevišķās dienās nesīs pat intensīvus nokrišņus (to fāziskais stāvoklis mainīsies - gaidāms gan lietus un slapjš sniegs, gan arī sniegs), atkusnis mīsies ar salu, kā arī gaidāms brāzmains vējš.

Kopumā trijās dienās no 17. līdz 19. februārim gaidāms nokrišņu daudzums (1. att.), kas Kurzemē un Vidzemē vietām pielīdzināms visai februāra nokrišņu daudzuma normai. 

17.-19. februārī prognozētais kopējais nokrišņu daudzums (mm jeb l/kv.m)
17.-19. februārī prognozētais kopējais nokrišņu daudzums (mm jeb l/kv.m)

Ņemot vērā, ka atsevišķās novērojumu stacijās Kurzemē un Vidzemē jau februāra pirmajā pusē novērotais nokrišņu daudzums ir tuvs normai vai pat pārsniedz to, mitruma apstākļi vidē būs ļoti augsti.

Tas atkal izraisīs nozīmīgu ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs valsts rietumu un centrālajos rajonos, kur sagaidāms, ka tuvākajās dienās applūdīs upju palienes un zemākās vietas - tiks izsludināti dzeltenās pakāpes brīdinājumi, bet vietām pastāv iespēja, ka tiks izsludināts arī oranžās pakāpes brīdinājums. 

Kurzemē upes ir brīvas no ledus. Valsts centrālajos rajonos - Lielupē un tās baseina upēs, kā arī Gaujas lejtecē un Daugavas lejteces pietekās (Ogrē, Lielajā un Mazajā Juglā) atkal sagaidāms, ka atsevišķos posmos tiks novērota ledus iešana, kas var izraisīt straujas ūdens līmeņa svārstības. Arī Latvijas austrumu rajonu upēs ūdens līmenis paaugstināsies, jo papildus nokrišņiem kusīs arī sniega sega, straujākajos šī reģiona upju posmos gaidāma ledus sakustēšanās un lokāla ledus iešana.  Bet upju lejtecēs, kas ietek Baltijas jūrā un Rīgas līcī, periodā no 17. līdz 19. februārim sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās vējuzplūdu rezultātā. 

Detalizētāk par laika apstākļiem tuvākajās dienās

Jau šodien Latviju no rietumiem ir sasniegusi plaša ciklona austrumu mala, bet ceturtdien dziļa un aktīva ciklona centrs no Zviedrijas dienvidu rajoniem pāri Baltijas jūras centrālajai daļai virzīsies uz Somiju. Šodien pa laikam gaidāms lietus un slapjš sniegs, bet ceturtdien visā Latvijā gaidāmi ilgstoši nokrišņi - galvenokārt lietus, vietām arī slapjš sniegs. Vietām Kurzemē un Vidzemē nokrišņi būs stipri - to kopējais nokrišņu daudzums sasniegs pat 20-30 mm. 

Piektdien teritorijas lielākajā daļā arī gaidāmi nokrišņi, tomēr to intensitāte būs ievērojami mazāka, turklāt lietu nomainīs sniegs un atkal teritorijas lielāko daļu pārklās vismaz neliela sniega kārtiņa. Bet sestdien no rietumiem Baltijas jūrai pāri virzīsies vēl viens dziļš un aktīvs ciklons, kas sevi līdzi nesīs vēl vienu plašu lietus un slapja sniega zonu - to intensitāte gan būs mazāka nekā ceturtdien. Arī nākamās nedēļas pirmajā pusē pāri mūsu reģionam virzīsies vēl viens ciklons ar plašu nokrišņu zonu, bet ar šo ciklonu jau būs saistītas vēsākas gaisa masas un sagaidāms, ka lietus pakāpeniski pāries sniegā.

Tā kā laika apstākļus noteiks aktīva ciklonu darbība, pastiprināsies arī vējš - dienvidu puses vēji mīsies ar rietumu un ziemeļrietumu vējiem, kas brīžiem piekrastes rajonos brāzmās sasniegs 20-22 m/s. Mainīga būs arī gaisa temperatūra - atkusnis mīsies ar salu. Intensīvo nokrišņu periodā teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pieturēsies virs 0 grādiem, brīžiem termometra stabiņam pakāpjoties pat līdz +5…+6 grādu atzīmēm, vienīgi valsts austrumos naktīs gaidāms neliels sals. Bet nākamās nedēļas sākumā Latvijā ieplūdīs vēsākas gaisa masas un pastāv iespēja, ka termometra stabiņš noslīdēs pat zem -10 grādu atzīmes. Sals gan nenostiprināsies uz ilgu laiku - jau nedēļas otrajā pusē atkal gaidāms atkusnis.

LVĢMC laika apstākļu prognozes atjauno vairākas reizes dienā, tādēļ sekojiet jaunākajām Latvijas prognozēm, Baltijas jūras un Rīgas līča prognozēm, hidroloģiskajām prognozēm un brīdinājumiem LVĢMC mājaslapās, kā arī sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Instagram.

 

Par LVĢMC

LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.

 

Sanita Pelēķe
Sabiedrisko attiecību speciālists
Mob. tālr.: + 371 27337797
E-pasts: sanita.peleke@lvgmc.lv