ES Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014. – 2020. gadam finansētā projekta “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” (CWPharma jeb “Clear waters from pharmaceuticals”) ietvaros ir novērtēta valstu (Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Krievija, Zviedrija) nacionālā prakse nederīgo medikamentu savākšanā un apstrādē, lai labāk izprastu kopējo situāciju attiecībā uz aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) potenciālajām emisijām Baltijas jūras reģionā. Tika pētīti medikamentu atkritumi, kas radušies mājsaimniecībās, slimnīcās un veselības aprūpes iestādēs, farmācijas nozarē, veterinārajās praksēs un lauku saimniecībās.
Visās aptiekās nederīgos cilvēkiem lietotos medikamentus var nodot Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā. Latvijā saskaņā ar pieejamo informāciju līdz 2019. gadam nederīgo medikamentu nodošana bija iespējama 65% aptieku. Latvijas normatīvajos aktos aptiekām šī nav obligāti deleģēta funkcija. Arī Polijā, kur ir vienošanās starp pašvaldībām un aptiekām par iedzīvotāju medikamentu atkritumu pieņemšanu, visas aptiekas neiesaistās šajā programmā. Dažās valstīs nederīgo medikamentu atsevišķa savākšana no mājsaimniecībām joprojām neeksistē, kā tas ir Krievijā. Vācijā, kur bieži sadedzina jauktus sadzīves atkritumus, cilvēkiem tiek uzdots nederīgos medikamentus izmest kopā ar jauktiem sadzīves atkritumiem. Tomēr, ja sadzīves atkritumi netiek sadedzināti, medikamentu atkritumus rekomendē izmest mobilās savākšanas transportlīdzekļos vai pārstrādes centros. Informācija par nederīgajiem veterinārajiem medikamentiem ir mazāk pieejama nekā informācija par cilvēkiem lietotajiem medikamentiem, kuru nodošana parasti ir labāk organizēta nekā tas ir attiecībā uz veterinārajiem medikamentiem.
CWPharma projektā tika izstrādāts 21 labās prakses ieteikums cilvēkiem lietoto un veterināro medikamentu atkritumu savākšanai un iznīcināšanai, kā arī farmācijas produktu racionālas izmantošanas veicināšanai Baltijas jūras reģionā. To īstenošanai valsts līmenī ir jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā valstu normatīvo aktu atšķirības ES Baltijas jūras valstīs un Krievijā. Projekta pārskatā ieteiktā labā prakse ir saskaņā ar ES stratēģisko pieeju efektīvai riska samazināšanai.
Viens no galvenajiem ieteikumiem ir tāds, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai visus nederīgos cilvēkiem lietotos medikamentus – gan recepšu, gan bezrecepšu – nogādāt noteiktā savākšanas vietā, piemēram, vietā, kur tās ir iegādātas – aptiekā vai bīstamo atkritumu savākšanas vietā (šķiroto atkritumu savākšanas laukumos). Tādā veidā nederīgos medikamentus var pienācīgi iznīcināt. Šī prakse ir vienkārši iegaumējama un arī pietiekami viegla iedzīvotājiem. Šai pašai praksei būtu jāattiecas arī uz mājdzīvniekiem lietotajiem medikamentiem.
Attiecībā uz farmācijas atkritumiem, kas rodas slimnīcās, visefektīvākā prakse ir tāda, ka slimnīcas savāc savus atkritumus un nosūta tos tieši uz atkritumu apstrādes iekārtām. Tā ir arī pašreizējā prakse Baltijas jūras reģionā. Citās veselības aprūpes iestādēs, piemēram, privātās klīnikās, veco ļaužu pansionātos un iestādēs, kuras nodrošina aprūpi mājās, būtu jābūt centralizētām farmaceitisko atkritumu savākšanas shēmām.
Baltijas jūras reģionā veterināro medikamentu atkritumus pašlaik galvenokārt savāc veterinārārsti kopā ar cita veida veterinārajiem atkritumiem, kā arī lauksaimnieki tos atdod vietējos savākšanas punktos (piemēram, aptiekās) vai nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem vai tiešā veidā – kopā ar sadzīves atkritumiem. Ieteicams, veterinārārstam, veicot pārbaudes vizītes saimniecībā, piedāvāt iespēju lauksaimniekam nodot nederīgos veterināros medikamentus veterinārārstam, kurš varētu iekasēt savākšanas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Turklāt, ja nederīgo medikamentu daudzums ir pārmērīgi liels, lauksaimniekiem būtu jāatbild par nederīgo medikamentu nodošanas organizēšanu atbilstošai apstrādei tāpat, kā to dara aptiekas un slimnīcas. Mērenu nederīgo medikamentu atkritumu daudzumu vajadzētu atļaut nodot tajās pašās savākšanas vietās kā nederīgos mājsaimniecību medikamentus. Tomēr “mērens” un “pārmērīgi augsts” daudzums būtu jādefinē konkrētāk.
Ieteicama ir arī mērķtiecīgu informācijas kampaņu rīkošana iedzīvotājiem, ārstiem, veterinārārstiem un lauksaimniekiem par AFV ietekmi uz vidi un par to, kā pienācīgi rīkoties ar nederīgajiem medikamentiem. Šīm mērķgrupām ir galvenā loma, palīdzot īstenot vairākas CWPharma projekta ieteiktās prakses.
Savukārt kā nederīgo medikamentu un citu farmaceitisko atkritumu apstrādes metode ir ieteicama augstas temperatūras sadedzināšana aptuveni 1100–1300 °C temperatūrā, ja vien nav pierādīta zemāka temperatūra, kas aktīvās sastāvdaļas neatgriezeniski pārveido par nebīstamām vielām.
“Iedzīvotājiem nododot visus medikamentu atkritumus aptiekās vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kas tālāk nodrošina drošu to apstrādi sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, tiek veicināta farmaceitisko vielu emisiju samazināšanās Baltijas jūrā. Tāda rīcība ar nederīgajiem medikamentiem kā iemešana kanalizācijas sistēmā vai sadzīves atkritumos var veicināt palielinātas šo vielu emisijas notekūdeņos vai sadzīves atkritumu poligona infiltrātā, ko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt”, piebilst Anete Kubliņa, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste.
CWPharma projektā izstrādātais pārskats: Labā prakse nederīgo medikamentu nodošanā un apstrādē Baltijas jūras reģionā: https://helda.helsinki.fi/handle/10138/319009
Par LVĢMC
LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.
Informāciju sagatavoja:
Sanita Pelēķe
Sabiedrisko attiecību speciālists
Maskavas iela 165, Rīga, LV - 1019
Mob. tālr.: + 371 27337797
Tālr.: + 371 67032699
E - pasts: sanita.peleke@lvgmc.lv