Šogad sarunu festivāla “Lampa” ietvaros vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) piedalīsies augsta līmeņa diskusijā, kas norisināsies 5. septembrī. Kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni ministrs diskutēs par Zaļo kursu* un Ekonomikas atvseļošanās plānu un to, kā Latvija gaidāmās pārmaiņas izmantos ekonomikas izaugsmei un modernizācijai.
Ministrs Juris Pūce: “Lai gan pasaule šobrīd saskaras ar COVID-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, klimata krīzes jautājumi savu aktualitāti nav zaudējuši un mums īpaši tagad jāatbalsta tādas investīciju izvēles ekonomikas atveseļošanā, kas vērstas uz videi draudzīgu risinājumu izmantošanu. Pāreja uz klimatneitralitāti mums kopīgi jāizmanto kā jaunu videi draudzīgu nozaru, tehnoloģiju un darba vietu radīšanas iespēja, kas kļūs par straujākas ekonomikas izaugsmes pamatu. “Kopā” ir šī gada festivāla Lampa vadmotīvs, un patiesi – tikai ar sabiedrības, lēmējinstitūciju, uzņēmēju iesaisti un izpratnes palielināšanu par klimata pārmaiņu problemātiku, varam efektīvi izmantot tās iespējas, ko sniedz Zaļais kurss.”
Eiropas Komisija Urzulas fon der Leienas vadībā 2020. gada sākumā nāca klajā ar nākamās piecgades lielāko likumdošanas iniciatīvu piedāvājumu “European Green Deal” jeb Eiropas zaļais kurss. Tas ir visaptverošs un vērienīgs plāns, kā mainīt Eiropas ekonomiku, reaģējot uz ārkārtas stāvokli klimata pārmaiņu jomā, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē. Zaļā kursa nolūks ir sniegt ES iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju uzlabot dzīves kvalitāti pārejā uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku, aptverot tādas nozares kā vide, transports, enerģētika, lauksaimniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, rūpniecību, būvniecību u.c.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā esošajām jomām – klimata pārmaiņas un vides un dabas aizsardzība – ES un Latvijā ir izvirzīti ambiciozi ilgtermiņa mērķi attiecībā uz klimatneitralitāti, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, bioloģisko daudzveidību un aprites ekonomiku. Vienlaikus Eiropas zaļais kurss paredz līdzekļus novirzīt tiem reģioniem un sektoriem, kas ir atkarīgi no fosilajiem energoresursiem vai oglekļietilpīgiem procesiem un kurus pāreja uz klimatneitralitāti skars vissmagāk. VARAM loma ir šo investīciju plānošanā teritoriālā griezumā, tādēļ šajā procesā svarīga ir visu iesaistīto nozaru un reģionu sadarbošanās.
Eiropas Zaļā kursa mērķus Latvijā palīdzēs īstenot valdībā jau apstiprinātie dokumenti – Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam un Aprites ekonomikas rīcības plāns 2020.-2027.gadam, Upju baseinu apsaimniekošanas plāni laika periodam līdz 2021. gada beigām, Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai, Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plāns 2020. –2030. gadam, topošie Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. –2028.gadam un topošās Vides politikas pamatnostādnes 2021. –2027.gadam, kas aizstās spēkā esošo plānu un pamatnostādnes. Pārmaiņas, ko atnesīs fosilo energoresursu izmantošanas mazināšana, daudz lielāka aprites ekonomikas ietekme, “zaļā iepirkuma” princips***, kā arī sabiedrības izglītošana un informēšana, veicinās cilvēku ikdienas un patēriņa paradumu maiņu, jaunu darba vietu rašanos, iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
VARAM sagatavotais valsts atbalsta plāns COVID-19 izraisīto negatīvo seku mazināšanai ir balstīts atziņā, ka, ieviešot nepieciešamos ekonomikas atveseļošanās plānus, nedrīkst aizmirst par klimata un ekoloģijas krīzi, lai nākotnē mazinātu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ izraisītos riskus un izmaksas. Tāpēc pēdējo mēnešu laikā Latvijas valdība ir strādājusi pie dažādām iniciatīvām saistībā ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, kas tostarp ietver arī finansējuma piešķiršanu pašvaldību investīciju projektiem, lai atbalstītu tās iniciatīvas, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, tajā pašā laikā mazinot SEG emisijas.
Vienlaikus ministrs diskusijā uzsvērs, ka sekmīga digitālā transformācija kā efektivitāti un produktivitāti veicinošs elements ievērojami sekmēs SEG emisiju samazināšanos un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanos un veicinās virzību uz klimatneitralitāti. Ja vienlaikus tiks īstenota gan “zaļa”, gan digitāla ekonomiskā pāreja jaunu biznesa un patēriņa modeļu attīstībā, arī uzņēmējiem kļūs rentablāk un efektīvāk veikt uzņēmējdarbību.
Tāpat ministrs runās par nepieciešamību veicināt pētniecību, īpaši radot oglekļneitrālus risinājumus tādās jomās kā elektrifikācija, kurināmais, enerģijas uzkrāšana, aprites ekonomika, bioeknomika un ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība.
Latvija gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī ir apņēmusies virzīties uz klimatneitralitāti 2050. gadā un veicināt klimatnoturību. Līdz šim ministrs ir Latviju starptautiski pārstāvējis un skaidri paudis atbalstu klimata mērķu paaugstināšanai un izteicis aktīvu nostāju klimatneitralitātes straujākā ieviešanā. Klimata pārmaiņu problēmu risināšanā investīcijām ir svarīga nozīme un tā ir iespēja veidot jaunus, eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, radīt jaunas zaļās darba vietas un uzlabot Latvijas konkurētspēju gan ES līmenī, gan pasaulē. Tas ir būtisks aspekts arī, domājot par ekonomikas atveseļošanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes.
Diskusiju būs iespējams vērot tiešraidē 5. septembrī no plkst. 16.30 līdz 18.00. Translācija notiks VARAM Facebook kontā, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Facebook kontā, Lampa mājaslapā un DELFI.lv pasākumu retranslāciju specblokā.
*Zaļais kurss ir jauna ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā (SEG) neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei.
** Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
*** Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv