Šodien, 31.janvārī, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs tikās ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu vairākus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošos jautājumus, kas ir būtiski kā Latvijas, tā arī starptautiskā līmenī.
Ministrs Plešs: “Ministrijas mērķi kā vides, klimata un reģionālajā jomā, tā arī digitālajā jomā iet roku rokā ar Eiropas Savienības attīstības vīziju, turklāt savstarpējā sapratne un cieša sadarbība ir būtiska uzstādīto mērķu sasniegšanā. Turpmāko gadu laikā jāveic mērķtiecīgi ieguldījumi digitālās transformācijas jomā un Eiropas Zaļajā kursā noteikto uzstādījumu īstenošanai, turklāt šo attīstības virzienu realizēšanai paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi. Ar Dombrovska kungu pārrunājām līdz šim paveikto un turpmāk plānoto ministrijas kompetences jomās, un Eiropas Komisijas viceprezidenta atzinīgie vārdi apliecina, ka esam uz pareizā ceļa.”
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis: "Eiropas ekonomika īsteno zaļo un digitālo transformāciju, tam paredzēts arī ievērojams finanšu atbalsts Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas un noturības instrumentā. Ar ministru pārrunājām Latvijas progresu šajās jomās un iespējas izmantot visas Eiropas sniegtās iespējas valsts konkurētspējas paaugstināšanai."
Viens no būtiskākajiem apspriežamajiem tematiem šodien bija Atveseļošanās fonds (Atveseļošanās un noturības plāns), kas Latvijai kopā paredz investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā. No tiem 363,84 milj. eiro ir VARAM atbildības jomās. Zaļajai pārejai tiek virzīti 29 milj.eiro pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošanai, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti.
185 milj. eiro ir paredzēti nevienlīdzības mazināšanai, īstenojot tādus pasākumus kā valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, kā arī pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde. Savukārt digitālajai transformācijai paredzēti 150 milj. eiro - valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija, pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas, Latvijas nacionālais federētais mākonis, tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība. Tāpat digitālās transformācijas jomā paredzēti tādi pasākumi kā digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem un valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība.
Ministrijai līdz 2026. gadam šīs investīcijas ir jārealizē, pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, industriālo zonu attīstīšanai reģionos, bezizmešu pašvaldību transportlīdzekļu iegādei, valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, kā arī digitālās transformācijas reformām. Šobrīd ministrijā notiek intensīvs darbs pie ANM investīciju īstenošanas nosacījumu izstrādes, lai iespējami ātrāk varētu uzsākt investīcijas īstenošanu. Pašlaik darbs notiek atbilstoši plānotajam grafikam un drīzumā VARAM plāno uzsākt īstenošanas nosacījumu saskaņošanu ar iesaistītajām pusēm – ministrijām, sadarbības un sociālajiem partneriem u.tml., kā arī paralēli tam notiks nosacījumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.
Tāpat būtisks Latvijas un EK saskares punkts ir Zaļais kurss. Latvija atzinīgi vērtē EK paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu un virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā. Ministrijas ieskatā Eiropas zaļajam kursam ir lielas ambīcijas un neizmantots potenciāls klimata pārmaiņu jomā, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības (ES) klimata likuma, ES pielāgošanās plāna un Fit for 55 pakotnes iniciatīvām. Attiecībā uz ES nosprausto klimata mērķu kāpināšanu, Latvija ir atbalstījusi EK priekšlikumu paaugstināt ES SEG emisiju samazināšanas mērķi uz vismaz 55% samazinājumu 2030. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu, ietverot SEG emisijas un CO2 piesaisti. Savukārt 2020. gadā tika pieņemta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, atbalstot ES klimatneitralitātes mērķi.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī tādi jautājumi kā Digitālā pāreja – pašreizējais stāvoklis attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, kas ir koplēmuma procedūrā, un gaidāmajiem priekšlikumiem. Taisnīgas pārejas fonds programmēšanas aspektā, rūpnieciskās alianses (mākonis) un IPCEI, kā arī Eiropas mikročipu regulējums.