Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs pirmdien, 22. februārī, sasaucis ministrijas atbildīgo amatpersonu un padotības iestāžu speciālistu sanāksmi par pavasara palu iespējamo apjomu un turpmāko rīcību.
Plūdu gadījumā atbilstoši kompetencei, kas izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas, primāri – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroliģijas centrs”( LVĢMC), pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvenergo, Valsts policija, pašvaldību policija u.c.
Šobrīd LVĢMC rīcībā esošā informācija liecina, ka maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma vēl februārī un martā. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma – palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu plūdus. Tomēr pavasara palu periodā zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai.
Informāciju sagatavoja:
Agnese Vārpiņa
Ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026478
e-pasts: agnese.varpina@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv