Šodien, 26. martā, preses konferencē par 100 dienās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā paveikto, akcentējot turpmāk iecerēto, Artūrs Toms Plešs uzsvēra digitālo transformāciju kā vienu no būtiskākajām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritātēm. Par pirmo soli ceļā uz visaptverošu digitālo transformāciju ministrs definējis centralizāciju.
Ministrs Plešs: (AP!) “Pandēmijas laiks iezīmējis paradigmas maiņu – digitālā vide kļuvusi par centrālo norises vietu dažādu sociālekonomisko procesu attīstībai. Eiropas komisija nākamo desmitgadi ir pasludinājusi par Digitālo dekādi, izvirzot ambiciozus digitālos mērķus, paredzot arī būtiskas investīcijas šo mērķu sasniegšanai. Līdz ar to, arvien aktuālāks ir jautājums – kā šīs digitālās vides iespējas maksimāli izmantot, lai uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti, celtu valsts konkurētspēju, vairotu digitālo līderību un neatkarību. Tāpēc VARAM piedāvā redzējumu visaptverošai Digitālās transformācijas reformai, un digitālās transformācijas dienaskārtībā par pirmo soli esmu definējis centralizāciju un vienotu pārvaldību.
Līdzšinējai sadrumstalotajai digitālās politikas praksei liksim pretī centralizētus lēmumus un koordinētu digitālo politiku, resursu optimizāciju un efektīvu izmantošanu; profesionalizāciju, koncentrējot augstas kvalifikācijas kompetenci, kā arī veidojot nacionāla mēroga risinājumus un radot iespējas uzņēmējiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.”
VARAM īstenotā reforma attīstīs priekšnosacījumus un kalpos par katalizatoru digitālajai transformācijai komercsektorā un sabiedrībā. Noteikti seši prioritārie rīcības virzieni:
1) Digitālo risinājumu “būvvaldes” principa ieviešana valsts sektorā. Mērķis - sekmēt elektronisko pakalpojumu pilnveides iespējas un ātrumu, samazināt sistēmu attīstības izmaksas, kā arī plašāk izmantot jau izstrādātu informācijas sistēmu iespējas, tās koplietojot.
2) Informācijas sistēmu arhitektūras reforma. Mērķis samazināt informācijas sistēmu izstrādes izmaksas, automatizēt uzturēšanu, turklāt informācijas sistēmas izstrādāt tā, lai tās būtu videi draudzīgākas un mazāk izmantotu serveru jaudu un elektroenerģiju.
3) Datu pārvaldības reforma. Personai ir jābūt tiesībām piekļūt saviem datiem un lemt par to izmantošanu. Tāpat datu nodošanai starp sistēmām jākļūst lētākai.
4) Datu centru konsolidācija, Eiropas Savienības līmenī savietojamu un videi draudzīgu skaitļošanas centru izveide. Rīcības virziena mērķis ir padarīt serveru infrastruktūru efektīvāku un videi draudzīgāku.
5) Profesionalizācija un kompetenču konsolidācija. Tās mērķis ir radīt iespēju valsts pārvaldei optimizēt darbinieku skaitu un palielināt kvalitāti.
6) Vienota klientu apkalpošanas centru tīkla attīstība. Digitalizācijas laikmetā samazinās klātienes atbalsta saņemšanas iesējas valsts pārvaldē, bet daudziem iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt klātienes atbalstu pakalpojumu saņemšanā.
Digitalizācijai no produktivitātes un pieejamības instrumenta jākļūst par rīku augstākas pievienotās vērtības reformām – inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, automatizācijai, jaunu ekonomikas sektoru attīstībai, valsts procesu pārkārtošanai, attīstot automatizāciju un algoritmos balstītu lēmumu pieņemšanu, tai skaitā izmantojot mākslīgo intelektu. Turklāt publiskais sektors var spēlēt būtisku lomu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. Vienlaikus redzams, ka arī valsts pārvaldei ir jāveic tektoniska pārkārtošanās, lai digitālā transformācija noritētu efektīvākajā un ilgtspējīgākajā veidā.
Informāciju sagatavoja:
Miks Strazdiņš
Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026430, 20121021
e-pasts: miks.strazdins@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv