2021. gada 20. oktobris, Rīga – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) pārstāv Latviju Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (Helsinku komisija jeb HELCOM) ministru sanāksmē, kurā tiks apstiprināts aktualizētais Baltijas jūras rīcības plāns, un tas balstās uz jaunākajām zinātniskajām atziņām par jūras vides stāvokli un to ietekmējošām slodzēm. Ministrus sanāksmē piedalās Baltijas jūras piekrastes valstu vides ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji.
Jāizceļ, ka no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam Latvijai jāveic Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas prezidējošās valsts pienākumi, un komisijas virzītais rīcības plāns ir viens no atslēgas dokumentiem turpmākajam HELCOM darbam Baltijas jūras vides saglabāšanā.
Visaptverošā rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas, īstenojot plānā noteiktās reģionālā, starptautiskā un nacionālā līmenī nepieciešamās rīcības laba jūras vides stāvokļa panākšanai Baltijas jūras videi nozīmīgākajās jomās: eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskā daudzveidība un jūrlietas. Pasākumu īstenošana katrā no segmentiem veicinās vispārēju Baltijas jūras ekosistēmas noturību un attiecīgi spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi.
Ministrs Plešs (A/P!): “Latvija pilnībā atbalsta aktualizētā plāna apstiprināšanu, un mēs uzskatām, ka plāna pievienotā vērtība ir tajā, ka vienkopus definētas rīcības, lai risinātu galvenās jūras vides problēmas, kas identificētas, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju. Nepieciešamā rīcība un pasākumi ir formulēti konkrēti, tiem ir noteikti īstenošanas termiņi, kas atvieglo minēto pasākumu iekļaušanu nacionālajos plānošanas dokumentos. Veselīga Baltijas jūras vide, kur līdzsvaroti funkcionē daudzveidīgi bioloģiskie komponenti, ir priekšnoteikums tam, lai jūrā saglabātos labs ekoloģiskais stāvoklis un mēs varētu īstenot plašu, ilgtspējīgu sociālekonomisko aktivitāšu loku arī turpmāk.”
Rīcības plāns ir papildināts ar jaunām rīcībām un pasākumiem, ņemot vērā jaunos izaicinājumus un līdz šim mazāk apzinātos jūras vidi ietekmējošus faktorus un slodzes, piemēram, klimata pārmaiņas, jūru piesārņojošo atkritumu un farmaceitisko vielu ietekmi.
Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas līgumslēdzējas puses ir Dānija, Igaunija, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija un Eiropas Savienība.
Pēc komisijas sanāksmes ministrs Plešs piedalīsies Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Informāciju sagatavoja:
Miks Strazdiņš
Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026430, 20121021
e-pasts: miks.strazdins@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv