2022. gada 21. novembris, Rīga – Svētdien, 20. novembrī noslēdzās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 27. sanāksme jeb COP27, un Latviju tajā pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) delegācija ministra Artūra Toma Pleša vadībā. Konferences laikā pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas tostarp saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, atjaunīgo resursu plašāku izmantošanu un zaudējumu atlīdzināšanas mehānisma izveidi attīstības valstīm, kuras cieš no klimata pārmaiņu radītajām sekām.
Konferences noslēguma dokumentos liels uzsvars likts tieši uz atjaunīgās enerģijas attīstību un tās plašāku izmantošanu, kā arī uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju steidzamu samazinājumu visos sektoros. Tāpat izcelta bezprecedenta enerģētikas krīze, kuras ietekmē valstīm nepieciešams strauji transformēt enerģētikas sektoru tā, lai tas kļūtu drošāks un noturīgāks pret ārējiem satricinājumiem, – tostarp paātrinot pāreju uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu šīs desmitgades laikā. Arī Latvijā jābūt saskaņotiem rīcības modeļiem, lai visām iesaistītajām pusēm būtu ne vien vienots redzējums par tālāko attīstības plānu, bet arī skaidri definēts algoritms pārējai uz zaļās enerģijas attīstību valstī.
Ministrs Plešs: “Konference ir noslēgusies, taču darbs pie klimata mērķu sasniegšanas turpinās – un tam jākļūst arvien ambiciozākam, īpaši Latvijā. Turklāt tam jābūt caurskatāmam, pārredzamam un saprotamam. Tā, piemēram, skaļi izskanējusi informācija, ka “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” plāno paaugstināt tarifus, taču, manuprāt, šobrīd pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šādus soļus spert nedrīkst, ja nav pilnas skaidrības par to, kā tas varētu ietekmēt zaļās enerģijas attīstību valstī. Te svarīgi atzīmēt, ka nepieciešams ieguldīt tīklu modernizācijā, un tam atvēlēti arī ievērojami Eiropas Savienības līdzekļi, kas gudri jāizmanto, lai celtu tīkla kapacitāti. Energoefektivitāte un zaļās enerģijas izmantošana ir jāatbalsta, nevis jāsoda ar papildu izmaksām. Mums ir jākāpina saules un vēja jaudas – tas palīdz gan samazināt rēķinus iedzīvotājiem, gan ļaus sasniegt klimata mērķus un samazināt emisiju apjomu, tādēļ iet soli atpakaļ un uzlikt papildu slogu mājsaimniecībām, manuprāt, ir pretrunīgi.”
Ministra ieskatā Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar citiem sektoriem un uzņēmējiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP), tajā palielinot ambīcijas atjaunīgās enerģijas izmantošanai – šobrīd mērķis ir nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas gala patēriņā, taču, lai sasniegtu klimata mērķus, mazinātu SEG emisijas un vairotu mūsu enerģētisko drošību un neatkarību, noteiktie mērķi ir jākāpina. Turklāt papildu zaļās enerģijas jaudas kalpos par nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai: mazākas izmaksas par elektrību un siltumenerģiju ilgtermiņā cels Latvijas konkurētspēju.
Tas saskan arī ar COP27 konferences laikā lemto – valstīm ir strauji jākāpina tīras un zaļas enerģijas attīstība, tostarp pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas enerģētikā. Tas ietver straujāku un vērienīgāku vēja un saules enerģijas izmantošanu kā nacionālajā enerģētikas politikā, tā mājsaimniecību līmenī, kas šī gada laikā piedzīvojis strauju kāpumu – šī gada laikā saules paneļi uzstādīti vairāk nekā 10 tūkstošos mājsaimniecību visā Latvijā, tostarp VARAM izstrādātās atbalsta programmas ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Miks Strazdiņš
Ministra padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026430, 20121021
e-pasts: miks.strazdins@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv