Rīga, 2021. gada 6. jūlijā – Ministru kabinetā (MK) apstiprinātas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka valsts turpmāko digitālo attīstību jeb iezīmē ceļa karti tam, kā mūsdienu pieejamās tehnoloģiskās iespējas veicinās sabiedrības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju.
Pamatnostādnes ietver plašu un konkrētu redzējumu par Latvijas virzību digitālās transformācijas attīstības virzienā.
Digitālās transformācijas pamatnostādnes VARAM vadībā izstrādāja darba grupa sadarbībā ar nozaru ministrijām, nozaru asociāciju un akadēmiskās vides pārstāvjiem, kopā iesaistot vairāk nekā 200 ekspertu. Pamatnostādnēs valsts digitālās attīstības politika definēta piecos būtiskos attīstības virzienos, kas skar digitālās prasmes un izglītību, drošību un uzticamību digitālajā vidē, telekomunikāciju pakalpojumu savienojamību, tautsaimniecības un valsts pārvaldes digitālo transformāciju, kā arī informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) inovāciju attīstību, komercializāciju un zinātni.
Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Esmu gandarīts par paveikto, izstrādājot Digitālās transformācijas pamatnostādnes, un tādējādi sniedzot ietvaru, kā konkrēti un mērķtiecīgi virzīties uz pārdomātu valsts, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības veicināšanu, kas balstīta digitālo iespēju pilnvērtīgā izmantošanā un attīstīšanā. Jau Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam* digitalizācijas turpmākā attīstība nepārprotami identificēta kā caurvijošs elements visām nozarēm, īpaši – inovāciju, zinātni, izglītību, veselības aprūpi, iekļaujošu sabiedrību, darba tirgu, infrastruktūru, reģionālo attīstību, drošību, vidi un enerģētiku. COVID-19 pandēmija vistiešāk parādīja digitālās vides plašās priekšrocības, taču ne visai sabiedrībai ir nepieciešamās zināšanas un prasmes kā sniegtās iespējas izmantot, tādēļ uzskatu, ka izstrādātās pamatnostādnes palīdzēs arī mazināt Latvijas sabiedrībā esošo digitālo plaisu.”.
Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: “Pamatnostādnēm ir divi virsuzdevumi – pirmkārt, nodrošināt attīstību jomās, kur digitālajā transformācijā Latvijai ir lielākie izaicinājumi – digitālās prasmes, digitālo iespēju izmantošana uzņēmējdarbībā, interneta pieejamība reģionos, racionāli organizēta valsts IKT un saimniecība un pakalpojumu pieejamība. Otrkārt – rūpēties par jaunu spēju attīstīšanu jomās, kas ir būtiskas mūsu izaugsmei un konkurētspējai ilgtermiņā, piemēram, – izveidot pamatu nākamās paaudzes savienojamībai (t.sk. 5G), radīt iespējas visaptverošai datu koplietošanai un padarīt pieejamus augstvērtīgus datus, izmantošanai pētniecībā, mākslīgā intelekta lietojumu trenēšanā, modelēšanā, kā arī sekmēt digitālo inovāciju attīstību. Papildus pamatnostādnes paredz arī pasākumus iedzīvotāju drošai un ērtai digitālās vides izmantošanai ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.”
Lai izvirzītos mērķus sasniegtu, pamatnostādnēs ir ietverti pasākumi gan vides digitālajai transformācijai, gan dažādu sabiedrības grupu digitālo prasmju un spēju paaugstināšanai. Šie galvenie darbības virzieni ir saskaņā gan ar nacionāliem attīstības plānošanas dokumentiem, gan skatāmi kontekstā ar Eiropas digitālās desmitgades ambiciozajiem mērķiem.Ilgtermiņā pamatnostādnes paredz vairākas sabiedrībai – gan indivīdam, gan uzņēmējam, nozīmīgas rīcības un konkrēti sasniedzamus mērķus. Piemēram, nodrošināt digitāli prasmīgas sabiedrības veidošanos, paredzot visu līmeņu digitālo prasmju attīstību un panākt digitālo pamatprasmju attīstību vismaz 70% iedzīvotāju. Tāpat plānots sekmēt digitālo inovāciju attīstību, paredzot digitālo inovāciju centru izveidi, kā arī atbalstu uzņēmēju digitālajai transformācijai. Kā arī tiks uzlabota savienojamība, īpaši reģionos, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu tehnoloģiju izmantošanu.
Pamatnostādnes digitālās transformācijas jomā ir starpnozaru plānošanas dokuments, kas nosaka nacionālās prioritātes digitālās transformācijas jomā, kā arī pamatprincipus digitālās transformācijas aspektos, kas ņemami vērā plānojot un ieviešot nozaru attīstības politikas. Atsevišķu pamatnostādnēs noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai paredzēts izvērtēt nepieciešamību un veikt tiesiskā regulējuma izmaiņas.
Pamatnostādņu īstenošana notiks galvenokārt piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, kā arī valsts budžeta finansējumu, kura piešķiršana ir skatāma MK ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa valsts budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Plānotais indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem kopā mērāms 951 milj. eiro, no tiem 68 milj. paredzēti valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet 882 milj. eiro ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
* Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20200204_NAP_2021_2027_gala_redakcija_projekts.pdf
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv