2022. gada 23. februārī – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!), attālināti tiekoties ar Latvijā rezidējošiem Eiropas Savienības (ES) valstu vēstniekiem, pārrunās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aktualitātes, īpaši akcentējot klimata mērķus, kas ietverti pakotnes “Gatavi mērķrādītājam 55%” (“Fit for 55”), un progresu digitālās transformācijas jomās.
Pakotne “Fit for 55” ietver visaptverošus un savstarpēji saistītus ES normatīvo aktu priekšlikumus klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikās, un tās kontekstā ES dalībvalstis apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu. Sanāksmes laikā ministrs uzsver, ka Latvija jau iepriekš paudusi nostāju par atbalstu ES virzībai uz klimatneitralitāti 2050. gadā, ko esam apņēmušies sasniegt arī nacionālā līmenī. Vienlaikus ministrs atgādina, ka pārejai jābūt sociāli taisnīgai, turklāt jārod risinājumi tā, lai mērķu palielināšana būtu saistoša un izpildāma katrai ES dalībvalstij.
Pakotnē “Fit for 55” ir iekļauti vairāki būtiski tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu, tostarp tās attiecināšana uz kuģniecību, noteikumu aviācijas emisiju jomā pārskatīšanu un atsevišķas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi autotransportam un ēkām. Tāpat būtisks jautājums ir par noteikto mehānismu darbībām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto sektoru SEG emisiju samazinājumam.
Lai iespējami mazinātu sociālo ietekmi un mīkstinātu ar jaunajiem tiesību aktiem saistīto negatīvo ietekmi uz vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, ko tieši un pastarpināti rada emisijas kvotu tirdzniecība šajās nozarēs, EK ir izstrādājusi priekšlikumu jaunam finanšu instrumentam – Sociālajam klimata fondam.
Sarunas laikā ministrs arī uzsvēs nepieciešamību kāpināt atjaunojamo energoresursu uzstādāmās jaudas, lai tādējādi tuvotos klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai un vairotu ne vien Latvijas, bet arī ES enerģētisko neatkarību un ilgtspēju.
Lai uzlabotu klimata politikas tiesību normu skaidrību un piemērošanu, ir uzsākts darbs pie likumprojekta "Klimata likums" izstrādes. Likumprojekta būtība ir pilnveidot klimata pārmaiņu politikas jomas juridisko ietvaru, izveidojot regulējumu, kas ietvertu visus būtiskākos klimata politikas nosacījumus vienuviet, ņemot vērā plānotos izaicinājumus virzībā uz Latvijas klimatneitralitāti un klimatnoturības veicināšanu.
Runājot par aktualitātēm digitālās transformācijas kontekstā, ministrs paudīs atbalstu digitālās suverenitātes konceptam Eiropas Savienībā, kas paredz balstīt digitalizācijas attīstību vienotās, eiropeiskās vērtībās un principos, lai tādējādi vairotu stratēģisko neatkarību digitālajā vidē, tai skaitā datu apstrādes jautājumos un likumdošanas rāmī. Ministrs uzsver, ka mūsu kolektīvais mērķis ir nodrošināt tādu brīvo tirgu, kur ikviens cilvēks var izmantot pakalpojumus digitālajā vidē, neapdraudot drošību vai neatsakoties no caurskatāmības.
Uzrunājot vēstniekus, ministrs paudīs nostāju, ka, tehnoloģijām attīstoties, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to ietekmi uz apkārtējo vidi un dabu, tādēļ īpaši jādomā par tehnoloģiju lietojumu zaļā un ilgtspējīgā veidā, tostarp, pieļaujot iekārtu atkalizmantošanu un pārstrādi.
Ministrs atgādina, ka dati ir digitālās ekonomikas galvenā izejviela, un to pārdomāta izmantošana veido atvērtāku valsts pārvaldi un gudrāku sabiedrību. Ikviena organizācija, atverot datus, sniedz jaunas iespējas attīstībai un iedzīvotāju iesaistei datos balstītas sabiedrības izveidē, tādēļ ilgtspējīga un vieda datu koplietošana ir noteikta kā prioritāte Latvijas Digitālās transformācijas stratēģijā un akcentē nozīmīgumu valsts un privātā sektora datu koplietošanā arī Eiropas Savienības līmenī.
Informāciju sagatavoja:
Miks Strazdiņš
Ministra padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026430, 20121021
e-pasts: miks.strazdins@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv