Luksemburga, 2022. gada 24. oktobris – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, pārstāvot Latviju Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē Luksemburgā, piedalās politiskās debatēs par Rūpniecisko emisiju un Atkritumu poligonu direktīvu pārskatīšanu, kā arī diskutēs par priekšlikumiem atjaunot Ekodizaina regulu. Tostarp plānots apstiprināt tālākos soļus klimata pārmaiņu mazināšanas un dabas aizsardzības jomās.
Sanāksmē vides ministri apstiprina divus padomes secinājumus, kas kalpos kā vispārējs ES sarunu pilnvarojums Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 27. sesijai Ēģiptē un Bioloģiskās daudzveidības konvencijas 15. pušu konferencei Kanādā. Ministrs Latvijas vārdā atbalsta secinājumu projektu un tajā pausto par klimata rīcības neatliekamību, ņemot vērā, ka globālā rīcība klimata jomā joprojām ir nepietiekama, uzsverot, ka nepieciešama aktīvas globālas rīcības veicināšana un visām valstīm jāuzņemas ambiciozākas saistības, lai temperatūras kāpums nepārsniegtu 1,5°C robežu.
Tāpat ministri sanāksmē apstiprina ES apņēmību rādīt piemēru risinot globālo bioloģiskā daudzveidības krīzi un ieguldīto darbu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, jo ES centieni apturēt bioloģiskā daudzveidības un ekosistēmu izzušanu ir balstīti uz vērienīgiem tiesību aktiem. ES Padomes ir aktualizējusi dalībvalstu vispārējo nostāju par starptautisko dabas saglabāšanas plāna projektu, kas paredz pilnveidot starptautisko dabas saglabāšanas politiku, nosakot pamatotus, ambiciozus, bet īstenojamus mērķus, kā arī pilnveidojot institucionālos, informatīvā nodrošinājuma, politikas izvērtēšanas un citus mehānismus. Līdztekus padome aicina paātrināt darbības klimata pārmaiņu jomā, par kurām panākta vienošanās šī gada februāra ANO konferencē, atkārtoti uzsverot, ka cilvēktiesības ir sistemātiski jāintegrē klimatrīcībā un enerģētikas diplomātijā. Kopumā VARAM atbalsta starptautiskās dabas saglabāšanas sistēmas pilnveidošanu un var pievienoties Padomes secinājumos paustajai ES un tās dalībvalstu kopējai nostājai.
Debatēs ministri diskutē arī par Rūpniecisko emisiju direktīvas priekšlikumiem, kas paredz visām A kategorijas piesārņojošām darbībām ieviest un uzturēt vides pārvaldības sistēmu, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu pārveidošanos uz klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku. Direktīvas priekšlikums paredz lielākas iespējas sabiedrības iesaistei – visām atļaujām jābūt pieejamām internetā bez maksas, kā arī lielāka sabiedrības iesaiste apstrīdēšanas un tiesu procedūrās. Tādējādi stiprinot regulējums par piesārņojošo vielu emisiju līmeņiem, kā arī būs pienākums izvēlēties stingrāko iespējamo emisiju līmeni, ko var sasniegt izmantojot noteiktu tehnoloģiju. Ministrs sanāksmē uzsver, ka prasību noteikšana attiecībā uz lauksaimniecības darbību radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu ļaus samazināt lauksaimniecības nozares radīto piesārņojumu, taču iestājas pret noteiktajām prasībām mājdzīvnieku vai mājputnu audzēšanas iekārtu jaudu noteikto robežvērtību, jo tas var radīt negatīvu ietekmi lauksaimniecības nozarē.
Savukārt politiskajās debatēs par Ekodizaina regulas priekšlikumu ministri diskutē par iespējām uzlabot produktu vides ilgtspēju visā produktu aprites dzīves ciklā un nodrošināt, ka ES ietvaros neveidojas 27 atšķirīgi produktu ilgtspējas regulējumi. Priekšlikumi tostarp paredz uzlabot produktu vides ilgtspēju visā produktu aprites dzīves ciklā, veicināt produktu ilgtspēju, tai skaitā attiecībā uz izturību, atkalizmantojamību un iespēju remontēt; samazināt nepārdotu patēriņa preču iznīcināšanu; ieviest produktu digitālās pases, kas ļaus patērētājiem iegūt informāciju par produktu ietekmi uz vidi un citus veicinošus priekšlikumus. Ministrs sanāksmē norāda, ka izejvielu izcelsmes norādīšana veicinās videi draudzīgāku produktu patēriņu, kas pozitīvi ietekmēs ilgtspējīgās tirgus daļas produktu noietu. Tāpat atbalstāma iniciatīva ir uz produktu etiķetēm norādītā papildus informācija par produkta sastāvu lietotājam atvieglos atkritumu dalītu šķirošanu un veicinās atkritumu dalīto vākšanu, kas nodrošina otrreizējo izejvielu ražošanas mērķu sasniegšanu.