17.septembrī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas vadībā notika Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas trešā sanāksme. Tajā tika apspriests Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar nozaru ministrijām pilnveidotais rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam. Plāns apkopo jau iepriekš ieplānotās VARAM un citu nozaru ministriju ieceres, kā arī jaunus priekšlikumus Austrumu pierobežas izaicinājumu risināšanai.
Jau tuvāko mēnešu laikā rīcības plāna projekts tiks nodots publiskajai apspriešanai un virzīts oficiālai saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Ministre Inga Bērziņa: “Stiprināt Austrumu pierobežas drošību, ekonomiku un cilvēkresursus nozīmē stiprināt visas Latvijas labklājību. Jau šobrīd 2021.-2027. gada plānošanas periodā proporcionāli vislielākie VARAM ieguldījumi tiek novirzīti tieši Latgales plānošanas reģionam, taču vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešami plašāki pasākumi, ievērojot arī šī brīža ģeopolitisko situāciju. Tieši tādēļ šajā plānā apkopotas arī citu nozaru ieplānotās aktivitātes, kā arī jaunas iniciatīvas. Sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir būtiska, lai nodrošinātu visaptverošu un maksimāli efektīvu pieeju Austrumu pierobežas teritoriju attīstībai un drošībai.”
Rīcības plāns iekļauj virkni iniciatīvu tādās reģiona ilgtspējīgai attīstībai būtiskās jomās kā drošība, ekonomika un cilvēkresursi.
DROŠĪBA
Plāns paredz austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu virzīt kā visas ES drošības jautājumu un daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada panākt papildus finansējumu specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Paredzēts modernizēt agrīnās brīdināšanas sistēmu, īstenot pretmobilitātes plānu, nodrošināt vairāku militāro bāžu darbību un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus Latgales reģionā. Tāpat paredzēts attīstīt divējāda lietojuma produktu ražošanu.
Paredzēti pasākumi gan informatīvās telpas stiprināšanai, gan krīzes vadībai un sabiedrības zināšanu pilnveidei.
Plāns paredz arī austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu virzīt kā visas ES drošības jautājumu un daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027.gada panākt papildus finansējumu specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
EKONOMIKA
Austrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai būtiski ir īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai, t.sk. radot 435 jaunas darba vietas, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, turpinot Latgales Speciālās ekonomiskās zonas instrumentu un izveidojot četras papildus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles jaunu uzņēmumu piesaistei. Plānotas investīcijas industriālā parka izveidei, radot vismaz 82 darba vietas viedās specializācijas nozarēs, kā arī plānots atbalsts 570 lauku saimniecībām un uzlabot pakalpojumu un infrastruktūras piekļuvi 30% Austrumu pierobežas lauku teritorijas iedzīvotājiem.
Paredzēta publiskās privātās partnerības modeļa izstrāde mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijām, kā arī investīcijas mobilitātes veicināšanai, t.sk. turpinot izpēti par Daugavpils lidostas attīstību.
CILVĒKRESURSI
Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās attīstības jautājumi ir cieši saistīti ar teritorijas apdzīvotību.
Tāpat viens no mērķiem ir panākt uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģiju.
Plāns piedāvā pasākumus izglītības jomā, t.sk. papildus budžeta vietu izveidi Malnavas koledžā vidējās profesionālās izglītības līmenī, nodrošināt īsā cikla studijas augstākās izglītības līmenī, kā arī nodrošināt vismaz 8 pieejamības jeb izņēmuma skolas. Paredzēts izveidot Kadetu vidusskolu un apmācīt vismaz 200 jauniešus Militārā pamatkursa pirmajā līmenī.
Veselības aprūpes jomā plānots stiprināt slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu, papildus izveidojot aprūpes atbalsta personu darba vietas. Tāpat plānots ieguldīt publiskās ārtelpas attīstībā un 143 sociālo mājokļu izveidē.
Plāna īstenošanai šobrīd indikatīvi pieejami 185 milj. eiro, t.sk. valsts budžeta finansējums – 162 milj. eiro, ES fondu finansējums un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējums 23 milj. eiro. Par papildu finansējuma piesaistes iespējām tiks izvērtēts Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gadam vidusposma ietvaros un Eiropas Savienības fondu pēc 2027.gada plānošanas procesā. Ar plašāku informāciju būs iespējams iepazīties rīcības plānā brīdī, kad tas tiks nodots publiskai apspriešanai.