Kā VARAM ministre sveicu Kuldīgas novada pašvaldību un Latviju ar nozīmīgo notikumu – Kuldīgas vecpilsētas ierakstīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Gandarījums, ka man kā Kuldīgas pašvaldības vadītājai bija iespēja daudzu gadu garumā strādāt plecu pie pleca ar ekspertiem, lai 2023. gada 17. septembrī piedzīvotu šo vēsturisku notikumu. Vislielāko paldies gribas pateikt kuldīdzniekiem, uzņēmējiem, jo viennozīmīgi šo gadu laikā ir veidojusies un augusi izpratne par Kuldīgas vecpilsētas mantojumu. Iedzīvotāji to ir gan novērtējuši, gan saudzējuši un attīstījuši, jo tikai visi kopā domājot un rūpējoties, varam būt cienīgi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Manuprāt, Kuldīgas novada un visa Kurzemes reģiona ekonomisko izaugsmi noteikti pozitīvi ietekmēs Kuldīgas vārda ierakstīšana UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Ieguvumus redzu ilgtermiņā – tiks iedots jauns izrāviens – cita līmeņa Kuldīgas vecpilsētas starptautiskai atpazīstamībai.
Ideja par Kuldīgas pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam ir sena – tā radusies uzreiz pēc tam, kad Latvija 1997. gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Darbs pie nominācijas izstrādes aizsākās 2001. gadā toreizējā Kuldīgas mēra, pēc profesijas arhitekta, Edgara Zalāna laikā. Viņa vadībā aizsākto turpināju un visiem spēkiem atbalstīju Kuldīgas virzību uz UNESCO. Ir noslēdzies vairāk nekā divdesmit gadu periods, kura laikā esam strādājuši un gājuši šo ceļu, lai nonāktu līdz balsojuma dienai par Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tas ir liels panākums ne tikai Kuldīgai, bet visai Latvijai.
Lai pilsētu būtu iespējams pieteikt Pasaules mantojuma sarakstam, bija nepieciešams sakārtot pilsētas vēsturisko centru, izstrādāt apsaimniekošanas un attīstības plānus, apzināt Kuldīgas pilsētas vērtības, tās saglabāt un mērķtiecīgi atjaunot. Tik vērienīgus darbus vairāk nekā 20 gadu garumā var paveikt tikai ar pēctecīgu pašvaldības politiku, pareiziem cilvēkiem pareizās vietās un spēju pieņemt drosmīgus lēmumus, tajā skaitā par finansiālu atbalstu gan pilsētas atjaunošanai, gan procesa virzībai, lai neatlaidīgi sekotu izvirzītajam mērķim.
Pēc UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas ieteikuma Kuldīgas novada pašvaldība 2018. gadā nominācijas sagatavošanā piesaistīja starptautisku ekspertu un studentu grupu no Brandenburgas Tehniskās universitātes Mantojuma pārvaldības institūta profesores Britas Rūdolfas vadībā. B.Rūdolfa pēc rūpīgas izpētes ieteica Kuldīgas īpašas nozīmes universālās vērtības pamatojumu balstīt Kurzemes – Zemgales hercogistes laika posma kontekstā. Aktīvs darbs tieši nominācijas dokumentācijas izstrādē norisinājās divus gadus – 2019. un 2020. gadā, piesaistot nepieciešamos vietējos un starptautiskos ekspertus, veicot pētījumus, vietējiem speciālistiem iegūstot jaunas, būtiskas zināšanas un prasmes.
Izsaku pateicību ekspertu komandai, kuras dēļ tas kļuva iespējams, un apsveicu visus Latvijas iedzīvotājus!
Inga Bērziņa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre
Fotogrāfijā - Latvijas pastāvīgais pārstāvis UNESCO vēstnieks Indulis Ābelis Pasaules mantojuma komitejas 45.sesijas laikā.