Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, aizvadot pirmās 100 dienas ministra amatā, definējis būtiskākos ministrijas darbības virzienus – sadarbība ar reģioniem, pašvaldību autonomijas stiprināšana, “Zaļā kursa” īstenošana un digitālās transformācijas veicināšana valsts pārvaldē.
M. Sprindžuks norāda: “Pirmajos darba mēnešos esam nosprauduši noteiktu darbības kursu, lai strādātu kā vienota komanda. Šobrīd mūsu valsts ir jaunu izaicinājumu priekšā, kas paver arī jaunas iespējas, lai virzītu mūsu valsts ekonomikas transformāciju. Taču ekonomikas transformācija ir iespējama, stiprinot mūsu reģionus, nodrošinot modernu un ilgtspējīgu valsts pārvaldību, aizsargājot mūsu vidi un saglabājot mūsu dabas kapitālu.”
Reģionālās attīstības joma
Ministrs M. Sprindžuks ir iezīmējis kursu pašvaldību autonomijas stiprināšanai un savstarpējās sadarbības attīstībai. Viens no redzamākajiem šīs jomas padarītajiem darbiem ir Rīgas valstspilsētas teritorijas plānojuma darbības atjaunošana, atverot vārtus Rīgas valstspilsētas tālākai attīstībai.
Savstarpēja dialoga veidošanas nolūkos ir uzsākta plānošanas reģionu Sadarbības komisiju izveide, sekmējot nozaru ministriju sadarbību ar pašvaldībām.
Lai atbalstītu Latvijas iedzīvotājus un pašvaldības apkures sezonas laikā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošināja finansējumu apjomā līdz 12 886 591 eiro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot atbalstu mājsaimniecībām apkures rēķinu segšanai.
Tāpat šajos mēnešos tika izsludināta atlase par kopējo Atveseļošanas fonda finansējumu 119,3 milj. eiro apmērā, kas paredzēts pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bezemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) iegādei un industriālo parku un teritoriju attīstīšanai uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos.
Dabas kapitāls un vide
Ministrs ir uzsācis politisko dialogu "Zaļā kursa" ieviešanai starp saimnieciskām organizācijām un dabas aizsardzības organizācijām.
“Virzoties uz “Zaļo kursu” ir būtiski, lai mēs, valsts pārvalde un visi Latvijas iedzīvotāji, sadarbojamies. Tā ir ne tikai iespēja saglabāt dabas daudzveidību, bet arī transformēt ekonomiku, veicinot tās konkurētspēju un ilgtspēju,” sacīja ministrs.
Jānorāda, ka ir uzsākta jaunu īpašo aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla pilnveidi un novērstu ES pārkāpuma procedūru.
Tāpat ir nodrošināta sekmīga likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” un “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” virzība Ministru kabinetā un Saeimā.
Digitālās transformācijas joma
Ir izstrādāts rīcības plāns Digitālās transformācijas stratēģijas ieviešanas rīcības plāns. Ir sagatavots ietvars Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komitejas darbībai un ministru prezidents ir parakstījis rīkojumu par komitejas izveidi.
Izveidots ietvars investīciju piesaistei Digitālās transformācijas inovāciju investīcijām (DEP). Nodrošinot vienotu pieeju un sniedzot atbalstu, kā arī motivējot potenciālos interesentus iesaistīties Digitālās Eiropas programmas projektos, ar VARAM atbalstu ir apstiprināti vairāki projekti digitālās transformācijas attīstībai, kas kopumā veido investīcijas 9,7 miljonu eiro apmērā, kopējais projektu apjoms – vairāk nekā 8 miljoni eiro. Finansējums sekmēs digitālās jomas attīstību Latvijā un inovācijas sektorā, kas ir kritiski svarīgas Latvijas konkurētspējai un digitāli tehnoloģisko spēju attīstībai. Tuvākajā nākotnē plānots izveidot DEP nacionālo kontaktpunktu un koordinācijas padomi, lai sekmētu Latvijas iesaisti DEP projektu uzsaukumos.
Arvien vairāk veicinot valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dažādos Latvijas reģionos, šogad darbu sākuši jau 25 jauni Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. Tāpat VARAM uzsāka Atveseļošanās fonda Digitālās transformācijas programmu īstenošanu, definējot un saskaņojot valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību, digitālās transformācijas projektus. Tā, piemēram, Atveseļošanās fonda investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" ietvaros Ministru kabinetā apstiprināti 10 projektu pieteikumi. Projektu ietvaros tiks attīstītas valsts pārvaldes koplietošanas platformas un koplietošanas pakalpojumi, kā arī nostiprināta valsts pārvaldes rīcībā esošo datu pārvaldība.
Savukārt, lai stiprinātu valsts digitālās transformācijas pārvaldību un risinājumu sekmīgu attīstību, ir uzsākts darbs pie VARAM un Valsts Reģionālās attīstības aģentūras reorganizācijas.
Klimats un aprites ekonomika
Līdz ar jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izveidi ir uzsākts valsts mēroga pilotprojekts par divu ministriju (VARAM un KEM) darbības nodrošināšanu atbalsta funkciju sniegšanā.
Savukārt aprites ekonomikas jomā tika tālāk attīstīta zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) izmantošana publiskajā sektorā. Jānorāda, ka, sekmīgi turpinot darbu pie ZPI izmantošanas veicināšanas, tā īpatsvars 2022. gadā sasniedzis jau 33,1%, kas ir par 4,7 procentu punktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt, lai nodrošinātu tālāku ZPI attīstību, tika sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, aktualizējot un vienkāršojot ZPI prasības, vienlaikus veicinot Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.