Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra K. Gerharda runa Latvijas Pašvaldību savienības 26. kongresā, 2015. gada 15. maijā.
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Cienītā Melbārdes kundze! –
Augsti godātais Jaunsleiņa kungs!
Godātie delegāti, pašvaldību vadītāji!
Dāmas un kungi!
Sveicu jūs Latvijas Pašvaldību savienības 26.kongresā!
Ir pagājuši 25 gadi kopš zīmīga notikuma. 1990.gada 21. aprīlī Daugavas stadionā Vislatvijas tautas deputātu sapulcē 8002 no klātesošajiem 8086 deputātiem nobalsoja par neatkarības dokumenta projektu. Iespējams, bez tā nebūtu arī 4. maija deklarācijas - un nezinām, kā izvērstos Latvijas neatkarības atgūšana.
Arī turpmākajos gados pašvaldību loma un atbildība pārejas procesos bija milzīga. Varam minēt zemes reformu, ekonomikas decentralizāciju un daudz citu izaicinājumu, ar kuriem nācās sastapties. Pirmie gadi bija grūti. Reizēm trūka finanšu, citreiz pieredzes, bet kopīgi esam virzījušies uz savas valsts attīstību. Latvijas neatkarība tika iegūta, un mūsu pienākums ir to veidot un saglabāt tik labi, cik mēs to spējam. Tas nebūtu bijis iespējams, ja pašvaldības būtu bijušas vājas un nevarošas. Tāpēc pašvaldībām jābūt stiprām, ja būs stipras pašvaldības, būs reģionālā attīstība, būs visas valsts attīstība, būs neatkarīga Latvija.
Runājot par pašvaldību spēku, jāsāk ar pašvaldību sistēmas attīstību. Gan publiskajā, gan profesionālajā vidē aktuāls ir jautājums par tālākajām pārmaiņām pašvaldību un reģionu pārvaldes sistēmā. 2008.gadā veiktā administratīvi teritoriālā reforma pēc būtības nav pabeigta.
Šodienas situācija rāda, ka pašvaldību sistēmā ir pietiekami nepilnību. Tām ir gan tieša, gan netieša ietekme uz valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Te jāmin pašvaldību funkciju samērojamība ar pieejamo finanšu resursu apjomu, normatīvā regulējuma apjoms, kvalitāte, un citi jautājumi.
Uzskatu, ka ir jārunā par nākošiem soļiem pašvaldību sadarbības un apvienošanās jautājumos, tomēr priekšplānā jāizvirza nevis formas vai mēroga, bet satura jautājumus. Viena no iespējām policentriska attīstība – kur bez Rīgas ir spēcīgi attīstības centri visā Latvijas teritorijā, kas aiz sevis pavelk uz priekšu apkārtējās teritorijas.
Līdz ar to, nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa pašvaldību sistēmas attīstības politiku, kas būtu arī kā vienota vadlīnija visai valsts pārvaldes veidotajai politikai attiecībā uz pašvaldībām.
Reģionu un pašvaldību attīstību nevar efektīvi veicināt tikai no Rīgas centra, te galvenā ir pašvaldību un pašu reģionu loma. Pašvaldību uzdevums ir ne tikai godprātīgi pildīt savus pienākumus pret iedzīvotājiem, bet arī veltīt pietiekamu uzmanību savas teritorijas ilgtermiņa attīstības jautājumiem.
Ir nepieciešama ļoti nopietna un izsvērta diskusija par tālāko pašvaldību sistēmas attīstību.
Gribu uzsvērt dažus pamatnosacījumus turpmākajām sarunām:
Jārespektē iedzīvotāju viedoklis un viņu izvēles un vajadzības. Valsts un pašvaldības ir cilvēkiem, nevis otrādi. Tas mums ir jāpatur prātā. Būtiski, lai straujas un nepārdomātas izmaiņas pašvaldību sistēmā neapdraudētu mērķtiecīgu un sistēmisku 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu finansējuma apguvi.
Kā zināms, jaunajā plānošanas periodā ministrijai un pašvaldībām ir atbildīgs un smags uzdevums. Mums jāsabalansē pieejamais ES fondu finansējums (689 miljoni EUR) ar ambiciozajiem mērķiem reģionālajā attīstībā, vides direktīvu izpildē un e-pārvaldes attīstībā.
Savā un kolēģu vārdā vēlos pateikties Latvijas Pašvaldību Savienībai par veiksmīgo sadarbību un viedokļu apmaiņu par ministrijas sagatavotajiem jaunā plānošanas perioda ES fondu programmu ieviešanas nosacījumu projektiem. Šī sadarbība palīdzēs izvirzīto prasību izpildei un efektīvu ieguldījumu veikšanai reģionu izaugsmes veicināšanai, lai uzlabotu iedzīvotājiem dzīves apstākļus, kā arī mazinātu slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Kā to ir uzsvērusi arī Ministru prezidente L.Straujumas kundze, ir būtiski paātrināt 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu apguvi, lai reāli finanšu līdzekļi gandrīz 700 miljonu EUR apjomā pēc iespējas ātrāk nonāktu tautsaimniecībā – 326,9 miljoni reģionos uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, degradēto teritoriju revitalizācijai, pašvaldību energoefektivitātes veicināšanai, 234,1 miljons EUR – vides aizsardzībā ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības pakalpojumu pilnveidošanai, plūdu risku mazināšanai u.c. pasākumiem, kā arī 128,8 miljoni EUR e-pārvaldības jomā e-pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai.
Tā kā reģionālā attīstība sākas ar ekonomisko jautājumu risināšanu, ļoti būtiski ir veiksmīgi izmantot pieejamo finansējumu (326,9 milj. EUR) uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai reģionos. Nacionālā apvienība ir panākusi atbalsta iespējas visām Latvijas pašvaldībām!
Ņemot vērā augsto bezdarbu un zemākus sociālekonomiskos rādītājus, īpaša uzmanība ir pievērsta Latgales reģionam.
Ministru kabinets š.g. 29.aprīlī apstiprināja ministrijas izstrādātu rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015-2017.gadam. Plāns iezīmē vairākus pasākumus Latgalei, t.sk. arī papildus finansējumu uzņēmējdarbības atbalstam, taču papildus finansējums nozīmē arī lielāku atbildību par rezultātu sasniegšanu un Latgales reģiona pašvaldības jau šobrīd ir vienojušās par konkrēti īstenojamām projektu idejām, kas ļaus nodrošināt papildus darba vietas un privātās investīcijas reģiona attīstībai.
Aicinu visas pašvaldības izmantot piedāvātās iespējas, koncentrējoties uz teritoriju ilgtermiņa attīstībai būtisku projektu īstenošanu ar rezultātiem, kas sniedz reālu atdevi reģionu tautsaimniecības attīstībā.
Latvijai nākotnē, iespējams, būs pieejami līdzekļi arī no citām Eiropas Savienības finanšu atbalsta iniciatīvām – piemēram, t.s. Junkera plāna ietvaros, kur ministrija ir ierosinājusi vairākas vides iniciatīvas, ko nevarēs risināt ar ES fondu tiešo atbalstu (piemēram, atbalsts mazajām ūdenssaimniecībām, dūņu apstrāde utt.).
Šajā sakarā vēlos atzīmēt arī to, ka Eiropas Komisija nākotnē plāno pāriet uz finanšu instrumentu, nevis grantu modeli, tāpēc jāpatur prātā, ka šī plānošanas perioda ES fondu finansējums ir laba iespēja vēl izmantot ES finansējumu ar maksimālu augstu atbalsta intensitāti.
Tāpat vēlos vērst jūsu uzmanību, ka jaunajā plānošanas periodā Eiropas teritoriālās sadarbības programmām kā finanšu instrumentam ir īpaša nozīme - jo tās piedāvā plašas iespējas starptautiskajā reģionu un pašvaldību kapacitātes celšanā un pieredzes apmaiņā, kā arī kopējo izaicinājumu risināšanā, ceļot Latvijas konkurētspēju ES un ārpus tās.
Apzinoties pašvaldību vērtību demokrātiski tiesiskā valstī, nepieciešams turpināt nostiprināt pašvaldību un reģionu rīcībspēju.
Pašvaldībām jābūt spēcīgām. Līdz šim nereti bijusi neuzticēšanās pašvaldībām, bailes tām piešķirt vairāk tiesību. Kā piemērs minams pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā. Protams, pašvaldību misija nav primāri nodarboties ar biznesu. Tomēr, ir atbalstāmas plašākas pašvaldību iespējas nekā patlaban, gan iesaistoties sociālajā uzņēmējdarbībā, gan gadījumos, kad iedzīvotājiem un teritorijas attīstībai svarīgās jomās pakalpojumu nesniedz privātais bizness.
Vairākkārt reģionālajās vizītēs un tikšanās laikā pašvaldības ir uzsvērušas, ka tām ir pārāk maz iespēju ietekmēt mājokļu piedāvājumu. Tas liedz piesaistīt speciālistus un veicināt aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanos. Tāpat, ir arī citas jomas, kur pašvaldības saredz iespēju impulsam, lai atdzīvinātu ekonomisko aktivitāti to teritorijās.
Ministrija turpinās atbalstīt priekšlikumus šīs pašvaldības lomas tālākai nostiprināšanai, jo normatīvais regulējums tam joprojām ir neelastīgs.
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana ir vēl viens būtisks ministrijas darbības virziens. Valdības lēmums paredz 2015.gadā pakāpeniski uzsākt valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveidi 89 novadu nozīmes un 21 reģionālās nozīmes centros.
Sākot ar 2018. gadu - pakāpeniski arī 9 nacionālās nozīmes attīstības centros.
Valsts budžetā šim mērķim 2015.gadam ir paredzēti 919 739 EUR pašvaldībām, kuras piedalīsies šo centru izveidē un darbības nodrošināšanā.
Budžeta dotāciju plānots piešķirt centru pielāgošanai un aprīkošanai, darbavietu uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai.
Prioritāri atbalstāma ir centru izveide vietās, kuras ģeogrāfiski izvietotas tālāk no reģionālās vai nacionālās nozīmes centriem.
Plānojam, ka no 2015.gada augusta šādu centru darbība tiks uzsākta vismaz 50 pašvaldībās.
Ministrija nodrošinās pašvaldību darbiniekiem apmācības, metodisko atbalstu līgumu slēgšanā ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī cita veida metodisko un praktisko atbalstu. Īpaši gribu uzsvērt pašvaldību darbinieku apmācību nozīmi un aicinu pašvaldību darbiniekus aktīvi izmantot šo iespēju.
Aicinu pašvaldības iesniegt pieteikumus vienotu valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru izveidošanā, veidojot iedzīvotājiem pieejamākus publiskos pakalpojumus!
Nepieciešams pieminēt arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Šī ir joma, kurā ir dažādas problēmas un risināmie uzdevumi, tādēļ pēc manas iniciatīvas tika izveidota īpaša darba grupa, lai par šiem jautājumiem diskutētu – iesaistot dažādu jomu un institūciju ekspertus, tai skaitā pašvaldību pārstāvjus.
Publiskajā telpā jau izskanēja informācija, ka ministrija nevirzīs priekšlikumus par obligātas depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam, bet koncentrēs resursus atkritumu dalītās vākšanas uzlabošanai. Šāds lēmums ir pieņemts pēc diskusijām pieminētajā darba grupā. Tas pieliek punktu neskaidrībai, kas valdīja vairāk nekā 2 gadus.
Katrā ziņā atkritumu apsaimniekošana ir joma, kurā mums, ministrijai un pašvaldībām, jādarbojas kopā. Te vēlos uzsvērt, ka ministrija arī meklē veidu, kā atbalstīt pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Viens no veidiem ir metodiskais atbalsts. Varēsim sniegt ieteikumus pašvaldībām par to, kādus nosacījumus iekļaut pašvaldību līgumos ar atkritumu apsaimniekotājiem. Uz problēmām aprēķinos saistībā ar maksu par sadzīves atkritumiem uzmanību vērsusi Valsts Kontrole, un šī joma jāsakārto.
Valsts kontrole pievērš pastiprinātu uzmanību pašvaldību darba likumībai. Tas ir saprotams, jo pašvaldības ir publiskās pārvaldes neatņemama sastāvdaļa. Uzrādīto pārkāpumu diapazons plešas no atklātās melnās kases kādā Rīgai tuvā pašvaldībā 1,37 EUR apjomā līdz aizdomām par vairāku miljonu nepamatotiem tēriņiem citās pašvaldībās.
Būtiski atklāt gadījumus, kad nodokļu maksātāju nauda izmantota neatbilstoši sabiedrības interesēm. Un, būtiski prasīt par to atbildību. Tomēr bieži Valsts kontroles atzinumos ir frāzes „iespējams pašvaldībā nelietderīgi izlietoti X EUR”. Bet šajos daudzajos gadījumos Valsts Kontrole nav konstatējusi likuma pārkāpumus. Tas savukārt nozīmē, ka ar šādiem ziņojumiem Valsts kontrole izsaka tikai viedokli, kuram neseko un nevar sekot rīcība no citu iestāžu puses.
Tādājādi sabiedrībā izskan vēstījums, ka pašvaldība nav izmantojusi naudu lietderīgi. Tomēr esmu pārliecināts, ka tieši vietējā sabiedrība ir tā, kam primāri jāvērtē pašvaldības domes deputātu un vadības darba atbilstība iedzīvotāju interesēm.
Ministrija jau sadarbojas un turpinās sadarbību gan ar Valsts kontroli, gan Zvērināto revidentu asociāciju. Jānodrošina, lai veicot revīzijas tiek panākta vienota izpratne par šiem jautājumiem.
Ja Pašvaldību savienība uzskata par nepieciešamu precizēt kādas tiesību normas, lai uzlabotu šo sadarbību un pilnveidotu Valsts kontroles darbu, lūdzu sniedziet priekšlikumus.
Papildus Valsts Kontroles un tiesībsargājošo institūciju darbam jāuzsver pašu deputātu un iedzīvotāju loma domju un to uzņēmumu darba kontrolē. Nākas saskarties ar situācijām, kad pašvaldību opozīcijas deputātiem vairs praktiski nav iespēju piekļūt informācijai par pašvaldību uzņēmumu darbu, pašvaldībās tiek likvidētas revīzijas komisijas. Tas noteikti nav pareizs virziens. Ministrija strādās pie risinājumiem, lai palielinātu pašvaldību darba caurspīdīgumu un iedzīvotāju iespējas demokrātiskā veidā ietekmēt pašvaldību lēmumus. Jo, ja vairāk uzticam iedzīvotājiem izvērtēt savu pašvaldību darbu un reaģēt, tam nepieciešami normatīvie instrumenti.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (jeb IKT) un e-pārvalde ministrijai ir sabiedrībā salīdzinoši mazāk pazīstama joma, bet tāpēc ne mazāk nozīmīga.
Gan valsts pārvaldes institūcijām, gan pašvaldībām ir jāveido specializēti kompetenču un pakalpojumu centri, lai nodrošinātu savu funkciju izpildei nepieciešamo IKT risinājumu attīstību un pakalpojumu pārvaldību.
Jaunā plānošanas perioda struktūrfondu investīcijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) risinājumos tiks veiktas stingrā saskaņā ar vienotu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūru. Tādējādi mēs centīsimies izvairīties no nepamatotām atkārtotām investīcijām risinājumos, kas var būt koplietojami. Domāju, lielākā daļa no mums ir saskārusies ar situācijām, kad vienai iestādei nav pieejama citas iestādes datu bāze, un nākas tērēt papildu laiku, lai to atrisinātu. Ir novēršama prakse, kad pašvaldībām vai valsts institūcijām cita citai maksā par datu bāzu izmantošanu, kuras izveidotas par valsts budžeta naudu. Pirms virzīties tālāk, plānojam veikt diskusiju par šīm iniciatīvām ar pašvaldībām.
Lai veicinātu sadarbību ar pašvaldībām, ministrija organizē reģionālās vizītes pašvaldībās. To laikā pašvaldības tiek konsultētas par aktuāliem jautājumiem, saistošajos noteikumos biežāk pieļautajām kļūdām, apspriestas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējas.
Kopumā izglītojošais un metodiskais darbs palīdzējis izvairīties no visvairāk pieļautajām kļūdām tiesiskā regulējuma piemērošanā. Tas stiprinājis pašvaldību un ministrijas savstarpējo uzticību un sadarbību. Vienlaikus ministrijai šī ir iespēja uzzināt problēmjautājumus, kurus nepieciešams risināt, grozot normatīvos aktus.
2014.gadā nodrošināta virzība pašvaldību pieprasījumiem par finanšu līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām 1,4 milj. EUR apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Sniegtas konsultācijas pašvaldībām un izvērtēti iesūtītie dokumenti katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem. Vēlos aicināt domju darbiniekus uz sadarbību. Ministrijas darbinieki ir atvērti konsultācijām.
Noslēgumā vēlreiz uzsvēršu labas sadarbības nozīmi starp valsti ministriju un pašvaldībām. Ir skaidrs, ka ne visas pašvaldības ir viendabīgas. Iezīmējas vismaz grupas – Rīga, Rīgas reģiona, lielāko pilsētu un mazākās pašvaldības. Situācija nav jauna. Starp citu, pēc Latvijas valsts dibināšanas 1920-tajos gados pašvaldības pārraugošajā ministrijā pat bija atsevišķa pilsētu pašvaldību nodaļa un lauku pašvaldību nodaļa. Tomēr domāju, ka strikti dalīt pašvaldības pēc šīm pazīmēm gan valsts, gan pašvaldību pusē nav pareizi – jo saskatāms vairāk kopīgais, nevis atšķirīgais. Nevēlos sniegt padomus kā pašvaldībām organizēt savu pārstāvniecību – un novēlu vienoties par labāko platformu, kā visām pašvaldībām pienācīgi pārstāvēt savas intereses savu iedzīvotāju un visas valsts labā.
Un vēlreiz – pašvaldībām jābūt stiprām.
Paldies par uzmanību.