2014. gada 1.- 12.decembrī Limā (Peru) notiek ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tā Kioto protokola līgumslēdzēju pušu un saistīto institucionālo ietvaru sanāksmes (turpmāk – klimata konference). Latvija ir Konvencijas un Kioto protokola Līgumslēdzēja puse. Klimata pārmaiņu konference Limā ir pēdējā līgumslēdzēju pušu konference pirms 2015.gada Parīzes konferences, kurā plānots vienoties par klimata pārmaiņas ierobežojošu līgumu, kas būs spēkā pēc 2020.gada (turpmāk – 2015.gada vienošanās).
Latviju Klimata konferencē pārstāv delegācija, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji no VARAM, kā arī Zemkopības ministrijas, Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas. Klimata konferencē Limā notiks arī augstā līmeņa segments (no 9.decembra līdz 11.decembrim) un Latviju tajā pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Puses diskutēs par vairākiem iespējamajiem 2015.gada vienošanās elementiem. Būtiskākie no tiem ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, finansējuma nodrošināšana, kapacitātes celšana, tehnoloģijas un tehnoloģiju pārnese, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju uzraudzības, ziņošanas un kontroles jautājumi. Šobrīd galvenās viedokļu atšķirības ir par līdzsvaru starp SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmīgumu, finansējuma nodrošināšanas pienākumu, kā arī par attīstīto un attīstības valstu taisnīgu iesaisti klimata mērķu sasniegšanā.
Zīmīgi arī, ka Klimata konferences ietvaros pirmo reizi Konvencijas un Kioto protokola vēsturē notiks valstīm noteikto mērķu sasniegšanas daudzpusējās novērtēšanas process un Latvija ir nozīmēta kā viena no pirmajām valstīm, kurai jāprezentē sevis paveiktais. Latvijai būs jāprezentē savi klimata mērķi, īstenotie un plānotie pasākumi, kā arī jāatbild uz publikas jautājumiem. Novērtēšanā varēs piedalīsies visas Konvencijas Līgumslēdzējpuses (195), kā arī nevalstiskās organizācijas u.c.
2015.gada I pusē, kad Latvija būs Eiropas Savienības (ES) Padomes Prezidentūra, starptautiskās klimata sarunas būs viena no augstākajām prioritātēm, jo 2015.gada vienošanās tekstam jātiek pabeigtam tieši Latvijas Prezidentūras laikā. Latvijas kā ES Padomes prezidentūras galvenie uzdevumi būs nodrošināt ES pārstāvību klimata starptautisko sarunu sesijās Ženēvā un Bonnā, kā arī ES pozīciju dokumentu izstrādi šīm sesijām un ES iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu Konvencijas sekretariātam.
Sīkāka informācija par klimata konferences norisēm, t.sk. konferences plenāro sesiju tiešraides: http://unfccc.int/meetings/lima_dec_2014/meeting/8141.php
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv
Papildus informācija
Klimata pārmaiņu konferencē Limā izskatāmie jautājumi:
2015.gada vienošanās elementi un iespējamais teksta projekts; Lēmuma projekts par iesniedzamo informāciju saistībā ar valstu iecerētajām nacionāli noteiktajām saistībām, kas tiktu iekļautas 2015.gada vienošanās; Lēmuma projekts par valstu jaunu saistību apņemšanos saistību periodam līdz 2020.gadam; Esošo mehānismu izmantošana klimata mērķu sasniegšanai un jaunu mehānismu izstrāde periodam pēc 2020.gada; Pielāgošanās klimata pārmaiņām, zaudējumi un postījumi, kas valstīm ir radušies no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes; Kioto protokola 2.saistību perioda (2013-2020.gads) ratifikācijas process; Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes jaunākā (piektā) ziņojuma prezentācija; Konvencijas un Kioto protokola institūciju darbības pārskata ziņojumi.