Preses relīze

attēlsSestdien, 28.martā, laikā no 20:30 līdz 21:30 (pēc vietējā laika) visa pasaule vienosies Zemes stundas svētkos, kuru laikā, simboliski izslēdzot apgaismes objektus, ikvienam iedzīvotājam un organizācijai ir iespēja paust aktīvu nostāju par videi draudzīgu dzīvesveidu. Arī Latvijas prezidentūras galvenā sanāksmju norises vieta Rīgā – Gaismas pils – izslēgs telpu un fasāžu apgaismojumu, tādējādi apliecinot videi draudzīgu domāšanas un resursu ekonomijas nozīmi.

Klimata pārmaiņu tematiku jo īpaši aktuālu padara 2015.gada decembrī gaidāmā Parīzes Klimata konference, kurā visu valstu līderi lems par siltumnīcefekta gāzu (SEG) izraisošo emisiju samazināšanu. Par klimata pārmaiņām zinātnieki runā jau vairāk nekā 30 gadus, un tās tiek saistītas ar SEG koncentrācijas pieaugumu. Pamanāmākie klimata pārmaiņu indikatori ir kūstoši ledāji, jūras līmeņa celšanās, spēcīgākas vētras un plūdi, kā arī mazāks sniega daudzums ziemeļos un lielāks sausums dienvidos.

„Šogad Zemes stunda notiek laikā, kad Latvija ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, un mums ir iespējas darīt vairāk nekā ierasts, rūpējoties par vides lietām lokālā mērogā. Latvijai ir jānodrošina, lai Eiropa būtu vienota un sagatavojusies 2015.gada beigās plānotajai Klimata konferencei. ES mērķis ir panākt visaptverošu globālu vienošanos par pasākumiem, kas nepieciešami, lai novērstu nevēlamās klimata pārmaiņas. Pirmos soļus ES jau ir veikusi, vienojoties samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu par vismaz 40 procentiem līdz 2030.gadam. Vienošanās nebija viegla, bet bija kopēja sapratne par nepieciešamību rīkoties mūsu planētas vides  labā,” norāda Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Šogad Pasaules Dabas Fonds par Zemes stundas saukli ir izvēlējies „Tu vari #Mainīt klimata pārmaiņas”, atgādinot, ka klimata pārmaiņas ir process, ko ar saviem paradumiem ietekmē ikkatrs. 

„Zemes stundā varam apzināties ne tikai valstisko un zemeslodes mērogu, bet, galvenais, arī mūsu individuālo un ģimenes līmeni. Vai gadījumā nav tā, ka patērējam enerģiju tur, kur tā faktiski nav nepieciešama? Un, vai izmantojam vecās, vai modernas, vidi saudzējošas tehnoloģijas? Zemes stunda ir apsveicama pilsoniska iniciatīva, kurā ir tikai ieguvēji. Jānovēl, lai akcijai par videi atbildīgu rīcību vienas stundas garumā seko videi draudzīgas izvēles ikdienā visa gada garumā,” piebilst ministrs.

“Pasaules Dabas Fonds aicina nestāvēt malā un piedalīties Zemes stundā kopā ar daudziem miljoniem cilvēku visā pasaulē, tādējādi parādot gan valstu līderiem, gan sev katram pašam – nākotne, kas balstīta uz atjaunojamiem resursiem, ir iespējama,” aicina Pasaules Dabas Fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis.

Ko darīt Zemes stundas laikā?
2015.gada 28.martā no plkst. 20:30 līdz 21:30 pašvaldības un uzņēmumi aicināti izslēgt fasādes apgaismojums labi pamanāmām un pazīstamām, centrālām ēkām (ēkai) vai objektiem (baznīcas, domes ēkas, kultūras nami, pieminekļi u.c.), neradot riskus iedzīvotāju drošībai (ielu apgaismojumus ieteicams atstāt, jo akcija ir simboliska);

Iedzīvotāji ir aicināti organizēt Zemes stundai un dabas aizsardzībai veltītus pasākumus mājās, darbavietās, uzņēmumos un organizācijās;

Piedalīties Zemes stundas pasākumos visā pasaulē. Informācija par Zemes stundas pasākumiem ir atrodama Zemes stundas tīmekļa vietnē;

Domāt un rīkoties videi draudzīgāk katru stundu un katru dienu! Siltinot mājvietas un taupot enerģiju, izvēloties sabiedrisko transportu, velosipēdu vai ekonomisku automašīnu, kā arī patērējot vietējo un sezonālu pārtiku arī individuālā līmenī, iespējams mainīt klimata pārmaiņas.

Par Zemes stundu
Zemes stunda ir pasaulē lielākā vides aizsardzībai veltītā akcija, kas ikgadēji notiek marta pēdējās sestdienas vakarā laikā no 20:30 līdz 21:30 pēc vietējā laika. Līdzīgi kā Jaunā gada sagaidīšanai, Zemes stundu organizē un svin ikvienā pasaules daļā, sekojot laika joslu plānojumam. Zemes stunda deviņu gadu laikā ir attīstījusies par globālu kampaņu, kurā ikvienam pasaules iedzīvotājam dota iespēja parādīt savu attieksmi un rīcību vides un dabas ilgtspējas saglabāšanai. Akcijas laikā iedzīvotāji, institūcijas, uzņēmumi, organizācijas, ir aicināti simboliski uz vienu stundu izslēgt elektrību, tādējādi paužot savu atbalstu vides un klimata pārmaiņu problemātikai un nepieciešamajiem risinājumiem.

Par klimata pārmaiņām
Galvenā siltumnīcas efektu radošā gāze ir oglekļa dioksīds (CO2), kas rodas, dedzinot oglekli saturošu kurināmo (ogles, naftu, dabasgāzi) un izvirstot vulkāniem. Tūkstošiem gadu pastāvēja zināms līdzsvars, jo daba spēja absorbēt radušās klimata gāzes, taču tagad situācija ir mainījusies Cilvēku radītā CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG)apjoms pārsniedz Zemes absorbcijas spējas un izraisa siltumnīcas efektu, kas veicina klimata pārmaiņas.
 

Papildu informācija par akciju "Zemes stunda"
Arta Mellupe, Pasaules Dabas Fonds
Tālr.: 67505640, 26119220 
E-pasts: amellupe@pdf.lv