Latvijas Ainavu atlantā publicēti jaunākie piekrastes ainavu novērtējuma dati. Piekrastes ainavu novērtējumu veica biedrība “Baltijas Vides Forums” 2024. gada vasarā, projekta Baltic Sea2Land ietvaros.
Ainavas ir unikāls piekrastes dabas un kultūras mantojuma resurss ar būtisku lomu vietu un kopienu identitātes veidošanā, tūrisma attīstībā un citos aspektos. Ainavu īpašību un kvalitātes novērtējums raksturo kultūras ekosistēmas pakalpojumu potenciālu, kas ir izmantojams dažādos plānošanas līmeņos.
Tāpat ainavas nepārtraukti ietekmē dažādi dabas un socioekonomiskie procesi, piemēram, jūras krasta erozija, infrastruktūras būvniecība, apbūves izmaiņu tendences. Lai saglabātu piekrastē augstas kvalitātes ainavas, ir svarīgi tās apzināt un sekot līdzi ainavu attīstībai, kā arī izvirzīt ar ainavām saistītus mērķus un uzdevumus plānošanas dokumentos.
Piekrastes ainavu pētījuma galvenais mērķis bija atbalstīt Latvijas piekrastes tematiskā plānojuma īstenošanas novērtējumu un Kurzemes plānošanas reģiona piekrastes tematiskā plānojuma izstrādi. Piekrastes ainavu novērtēšanas pētījums atbalsta arī Latvijas ainavu politikas ieviešanas plāna 2024-2027.gadam īstenošanu. Šie piekrastes ainavu novērtējuma dati būs nozīmīgs resurss arī citos plānošanas vai lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, piekrastes pašvaldību darbā, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un pieņemot lēmumus par tūrisma infrastruktūras attīstību vai meklējot piemērotākās vietas dažādu attīstības ieceru īstenošanai.
Kopumā Latvijas piekrastē izdalītas un novērtētas 178 ainavu telpas (106 iekšzemē, 72 - pludmalē), kuras ir pēc biofizikāliem un sociāliem apstākļiem strukturāli un funkcionāli relatīvi viendabīgas telpiskas vienības. Gan pludmales ainavu telpas, gan iekšzemes ainavu telpas iedalītas virknē ainavu tipu. Pludmales ainavu telpās pamatā izdalītas, vadoties pēc pludmaļu tipiem, piemēram, smilšainas pludmales, smilts-grants-oļu pludmales, piejūras pļavas, stāvkrasti. Savukārt iekšzemes telpas raksturo daudzveidīgi ainavu tipi: kāpu ainavas, mežu ainavas, agrārās ainavas, polderu ainavas, ciemu ainavas, ostu ainavas u.c. Sākotnēji ainavu telpu robežas tika izdalītas, balstoties uz kartogrāfiskajiem materiāliem un pēc tam tās tika precizētas lauka apsekojumos.
Ainavu telpu vērtēšanā tika analizētas šādas ainavu raksturojošās īpašības:
- Ainavas estētika,
- Ainavas unikalitāte,
- Ainavas daudzveidība,
- Ainavas dabiskums,
- Kultūras mantojums ainavā,
- Rekreācija un tūrisms, tostarp publiskā pieejamība.
Katra ainavas īpašība tika novērtēta, izmantojot vairākus kvalitātes rādītājus, kas detalizēti aprakstīti datu aprakstos – pludmalei un iekšzemei. Ainavu vērtēšana tika veikta gan kamerāli, izmantojot dažādus pieejamos telpisko datu slāņus, piemēram, par zemes segumu, piekrastes apmeklētību, tūrisma infrastruktūru, aizsargājamo biotopu sastopamību un kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem, gan lauka darbos. Lauka darbu laikā “Baltijas Vides Foruma” ekspertes apsekoja 5 km platu piekrastes joslu, pēc noteiktas metodoloģijas vērtējot dažādas ainavu īpašības, kā arī precizējot kamerāli identificētās ainavu telpu robežas. Kopumā lauka darbos tika fiksēti vairāk nekā 550 novērojumi punkti visā Latvijas piekrastē. Apsekojumi notika 2024. gada maijā–septembrī, izņemot Dienvidkurzemes novadu, kura novērtējumam tika izmantoti Land-Sea-Act projekta ainavu novērtējuma dati no 2019. gada.
