Otrdien, 25. februārī, Ministru kabinetā tika izskatīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu”, kas nosaka atbildīgās iestādes un nepieciešamās darbības, lai Latvijā pilnvērtīgi īstenotu Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta (MI) aktu.
VARAM ministre Inga Bērziņa: “Mākslīgais intelekts jau šobrīd maina mūsu dzīvi un ekonomiku, un Latvijai ir jābūt šī procesa aktīvai dalībniecei, nevis novērotājai. MI akta ieviešana ir nepieciešama, lai mūsu valsts veidotu drošu un inovācijām labvēlīgu vidi, kurā tehnoloģijas tiek veidotas un izmantotas atbildīgi. Šī regulējuma ieviešana stiprinās gan sabiedrības uzticību MI risinājumiem, gan uzņēmumu konkurētspēju, veicinot Latvijas kā tehnoloģiju attīstības centra pozīciju Eiropā. Mūsu mērķis ir panākt līdzsvaru – atbalstīt inovācijas, vienlaikus garantējot, ka MI sistēmas tiek izmantotas droši un ētiski.”
MI akts ir pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta jomā Eiropā, kas paredz stingras drošības un pārredzamības prasības, īpaši attiecībā uz augsta riska MI sistēmām. Lai nodrošinātu šī regulējuma efektīvu ieviešanu Latvijā, informatīvajā ziņojumā ir aprakstīta pašreizējā situācija, MI akta prasības un definētas darbības, kas jāveic valsts pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu tā ieviešanu nacionālā līmenī.
MI akta ieviešana dos Latvijai iespēju attīstīt uzticamu un inovācijām labvēlīgu MI vidi, kas būs droša gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai. Turpmākajos gados Latvija plāno nostiprināt savas spējas MI regulēšanā, veicinot augstas kvalitātes MI produktu izstrādi un uzraudzību, kā arī nodrošinot to, lai mākslīgais intelekts tiek izmantots atbildīgi un saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem standartiem.
VARAM ir noteikta kā atbildīgā iestāde par MI akta īstenošanu kopumā, kā arī sadarbību ar Eiropas Komisiju. Savukārt, Ekonomikas ministrija veiks paziņojošās iestādes funkcijas un uzdevumus, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un informējot to par atbilstības novērtēšanas struktūrām un procedūrām. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs pildīs valsts akreditācijas struktūras funkcijas. Tiesībsargs pildīs MI akta pamattiesību aizsardzības iestādes funkcijas un uzdevumus. MI akta tirgus uzraudzību saskaņā ar informatīvajā ziņojumā identificētajām jomām veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības inspekcija, Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”, Latvijas Jūras administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Datu valsts inspekcija, Valsts drošības dienests, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs. Vienlaikus Datu valsts inspekcija nodrošinās tirgus uzraudzību aizliegto MI prakšu un augsta riska MI sistēmām, bet Latvijas Banka - MI tirgus uzraudzību tām MI sistēmām, kuras pieejamas tirgū, nodotas ekspluatācijā vai izmantotas tās uzraudzībā esošajās finanšu iestādēs.
Lai iestādes spētu efektīvi ieviest MI akta prasības, informatīvajā ziņojumā ir identificētas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī iespējamie papildu resursi.