Digitālā transformācija Preses relīze
planšete

Latvija pārliecinoši saglabā pozīcijas ceturtajā vietā kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā e-pārvaldes pētījumā (eGovernment Benchmark), kurā vērtē Eiropas Savienības dalībvalstu progresu e-pārvaldes attīstībā, izmantojot astoņas dzīves situācijas, lai attēlotu publisko pakalpojumu briedumu Eiropā.

Digitālās transformācijas norise Latvijā novērtēta sekmīgi, starp 36 valstīm Latvijas veiktspēja vērtēta kā ceturtā labākā Eiropas valstu konkurencē ar strauji augošu digitālo pakalpojumu piedāvājumu kopvērtējumā ar lietotāju skaita pieaugumu. Top 5 veido: Malta, Igaunija, Austrija, Latvija un Dānija. Pētījuma rezultāti uzrāda – Latvijā 78% iestāžu pakalpojumi pilnībā pieejami tiešsaistē, kas nozīmē pieaugumu par 10% divu gadu laikā.  

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!): “Esam gandarīti, ka Eiropas Komisijas pētījumā Latvijas digitālās pārvaldes attīstība pārliecinoši saglabā ceturto pozīciju starp visattīstītākajam valstīm e-pārvaldes jomā. Latvijā ārkārtējās situācijas laikā pieauga darbības ar e-pakalpojumiem, kā arī palielinājās elektroniski parakstītu dokumentu plūsma, nodrošinot iedzīvotāju un uzņēmēju iespējas saņemt pakalpojumus jebkurā laikā un vietā. Tāpat vēl ērtāku ikdienu gan privātajām, gan juridiskajām personām nodrošina e-adrese, kas rada iespēju sazināties ar valsts un pašvaldības iestādēm digitāli. Mūsu sasniegumi digitalizācijas virzienā ir kļuvuši par labu piemēru Eiropas Savienības valstīm. Kopā ar pārējām Baltijas valstīm jau oktobrī neformālajā ministru Padomē Bāden-Bādenē mēs esam aicināti sniegt kopīgu vēstījumu par paveikto ceļā uz digitālo transformāciju.”

E-pārvaldes pētījumā tiek analizētas astoņas dzīves situācijas, kur katrs notikums reprezentē privātpersonas vai juridiskas personas biežāk izmantotos valsts pārvaldes pakalpojumus. Šī gada pētījumā divās dzīves situācijās – uzņēmējdarbībā, maza apmēra prasības sākšanā – Latvija ieguvusi maksimālo punktu skaitu. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nozīmīgu attīstību piedzīvojušas tādas dzīves situācijas kā pārcelšanās, maza apmēra prasību iesniegšana, uzņēmējdarbība, atbalsta pakalpojumi ģimenēm un studijas augstskolā. Tas nozīmē, ka pakalpojumu lietotāji novērtē pilnveidoto dzīves situācijās ietverto pakalpojumu lietojamību un pakalpojumu caurskatāmību. Portālā mana.latvija.lv iedzīvotāji var uzzināt vairāk par pakalpojumiem, kurus saņemt elektroniski.

Valstu attīstību prioritārajās jomās mēra, izmantojot vienu vai vairākus indikatorus četros mērījumos: lietojamībā, caurspīdīgumā, e-rīku izmantošanā un pārrobežu pieejamībā. Kopumā Latvijas sniegums ir virs Eiropas vidējā rādītāja. Pētījumā arī secināts, ka Latvijas nākotnes izaicinājums ir uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, veicināt IKT pakalpojumu drošību un kvalitāti, kā arī jāturpina attīstīt arī privātā sektora digitālā transformācija.

Plānojot inovatīvu, lietotājiem draudzīgu pakalpojumu attīstību nākotnē, VARAM ievieš Pakalpojumu vides attīstības plānu 2019.-2023. gadam. Plāna darbības virzieni ir vērsti uz pakalpojumu sistēmas pārvaldību, lietotāj orientētiem un proaktīviem valsts procesiem un pakalpojumiem, kā arī iedzīvotāju saziņu ar valsti, kā arī digitālo prasmju attīstību. Tāpat ministrijā šobrīd notiek aktīvs darbs, ieviešot Vienoto digitālo vārteju, kas stiprinās pakalpojumu pārrobežu pieejamību.

Ar e-pārvaldes pētījumu var iepazīties šeit.

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv