Otrdien, 2015.gada 12.maijā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piedalījās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas izbraukuma sanāksmē, kas norisinājās Rīgā, Latvijas Prezidentūra ES Padomē (turpmāk - Prezidentūra) laikā.
Atklājot sanāksmi, ministrs uzsvēra Reģionu Komitejas būtisko lomu ES tuvināšanā tās iedzīvotājiem, jo reģionu un vietējo pašvaldību zināšanas par reālajiem izaicinājumiem un iedzīvotāju vajadzībām ir vistuvāk realitātei. Tāpēc to loma ES politiku veidošanā un īstenošanā ir izšķiroši svarīga.
“Eiropas līmenī jau ir daudz paveikts teritoriālās attīstības veicināšanai, piemēram, teritoriālās kohēzijas mērķis ir atzīts par trešo ES mērķi līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, kā arī šajā ES fondu programmēšanas periodā iespējams īstenot atbalsta pasākumus, kas risina teritoriju izaicinājumus un tajās esošo iedzīvotāju vajadzības. Tomēr joprojām ir virkne izaicinājumu, kas ir jārisina nākotnē, jāveicina nozaru atbalsta pasākumu koordinācija, kā arī jāpanāk, ka ES politikās vairāk tiek pievērsta uzmanība to ietekmei uz teritoriālo attīstību ”, atzīmēja K.Gerhards.
Jautājums par teritoriālo attīstību ir arī Prezidentūras dienaskārtībā. Tāpēc Latvijas prezidentūra šajā jomā ir izvirzījusi divas prioritātes – ES teritoriālās kohēzijas mērķa īstenošanas izvērtēšana un darbs pie Pilsētprogrammas (tā saucamās Urban Agenda) izstrādes Eiropas līmenī.
ES teritoriālās kohēzijas mērķa īstenošanas izvērtēšana ir cieši saistīta ar faktu, ka ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi, kopš Lisabonas līgumā tika iekļauts teritoriālās kohēzijas mērķis. Tāpēc Latvijas prezidentūras strādā pie politikas dokumenta “ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2020” aktualitātes izvērtēšanas, diskutējot par to, cik efektīvi ir bijuši līdzšinējie atbalsta mehānismi, kā tie veicinājuši teritoriālo attīstību, un kas būtu uzlabojams nākotnē.
Ministrs K.Gerhards atzīmē: “ Šobrīd ir izstrādāts izvērtējums par teritoriālās kohēzijas mērķa īstenošanu. Pētījuma un diskusiju rezultāti liecina, ka joprojām ir aktuāls jautājums par teritoriālās attīstības līmeņu līdzsvarošanu un efektīvākiem atbalsta mehānismiem. Mēs augsti novērtējam Reģionu Komitejai nesen pieņemto atzinumu par “ES Teritoriālās attīstības darba kārtības 2020 ieviešanas uzlabošanu”. Daudzas tajā iekļautās atziņas saskan ar Latvijas redzējumu par ilgtspējīgu teritoriālo attīstību, t.sk. secinājumi par policentrisku attīstību un teritoriāli orientētu atbalstu. Šis atzinums sniedz atbalstu Prezidentūras izvirzīto prioritāšu turpmākai virzībai, apliecinot jautājumu aktualitāti.”
Plānots, ka diskusija par teritoriālās kohēzijas mērķa īstenošanu tiks turpināta Luksemburgas Prezidentūras laikā. Tai būs jāsniedz atbildes par iespējamiem uzlabojumiem teritoriālās attīstības veicināšanā, jādod ieguldījums sarunās par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada, kā arī jāstimulē diskusija par Eiropas ilgtermiņa telpisko perspektīvu.
Tā kā jau vairākus gadus ES līmenī notiek diskusijas par Pilsētprogrammas izstrādi Eiropas līmenī, lai veicinātu mērķtiecīgāku pilsētu izaugsmi, otrā Prezidentūras prioritāte vērsta uz šādas programmas izstrādi.
“Prezidentūra sniegs savu ieguldījumu ES Pilsētprogrammas izstrādē- sagatavojot izvērtējumu un veicinot diskusiju par mazām un vidēji lielām pilsētām, to izaicinājumiem un potenciālu. Vairākkārtēju diskusiju un izvērtējuma rezultātā, Latvija ir izstrādājusi Deklarāciju. Tā aptver gan ES Pilsētprogrammas ietvaru, gan atzīst mazo un vidēji lielo pilsētu būtisko lomu teritoriālajā attīstībā. Esmu pārliecināts, ka šī politiskā vienošanās dos vadlīnijas dažādām iesaistītajām pusēm turpmākā darbā pie šīs programmas izstrādes,” uzsvēra ministrs.
Deklarāciju plānots saskaņot neformālajā Ministru padomē par teritoriālo kohēziju un pilsētu jautājumiem, kas notiks 10. jūnijā Rīgā.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv