Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) ir pabeigusi Vecslocenes upes attīrīšanu Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) teritorijā Jūrmalā, tādējādi gan atjaunojot upes dabisko plūdumu, gan mazinot apkārtējo apdzīvoto teritoriju applūšanas riskus.
Darbu laikā upē likvidēti šķēršļi, kas kavēja tās dabisko plūdumu, tostarp nozāģēti sagāzušies koki, demontēti bebru aizsprosti un attīrīti aizaugušie posmi. Šīs aktivitātes īstenotas Dabas aizsardzības pārvaldes vadītajā LIFE integrētajā projektā LatViaNature, lai atjaunotu Eiropas Savienības nozīmes biotopu “Upju straujteces un dabiski upju posmi”. Vecslocenes upe sagatavota arī turpmākām iniciatīvām, tostarp brīvprātīgo talkām, kas palīdzēs uzturēt tās dabisko stāvokli.
“Mitrāji, tostarp dabiskās ūdensteces, ir Ķemeru Nacionālā parka nozīmīgākā dabas vērtība – ne velti visa ĶNP teritorija ir iekļauta Ramsāres konvencijā kā starptautiskas nozīmes mitrājs. Upēm ir liela nozīme ne tikai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, bet arī cilvēkiem labvēlīgas dzīves vides nodrošināšanā, it īpaši no hidroloģiskā viedokļa tik izaicinošās teritorijās kā Ķemeru Nacionālais parks,” pauž Pierīgas reģionālās administrācijas direktore Meldra Priedēna.
Šopavasar paveiktais Vecslocenes upē ir lielisks piemērs, kad dabas aizsardzības un cilvēku intereses pārklājas. Upju dzīvotņu pastāvēšanai būtiska ir kustība – brīvs ūdens tecējums, kas ir izšķiroši nepieciešams arī cilvēkiem, lieko ūdeņu netraucētai aizvadīšanai no apdzīvotajām vietām ūdensteču krastos, šajā gadījumā no Ķemeriem un Slokas.
Pagājušā gada rudenī pusē ar aktīvu vietējo iedzīvotāju atbalstu jau aizsākās Vēršupītes tecējuma atbrīvošana, savukārt tagad darbi turpinājās lejpus Slokas ezeram Vecslocenē. Līdz ar to ir sagaidāms, ka uzlabojums būs gan dabas vērtību pastāvēšanai, gan arī vietējiem iedzīvotājiem, jo ūdensteces spēs sevī uzņemt vairāk ūdeņu no apdzīvotajām vietām un nodrošināt to ātrāku aizplūšanu uz vietām, kur tie cilvēkiem apdraudējumu vairs nerada.
“Tā kā darbi notiek īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tos veicām pēc iespējas saudzīgi, izmantojot tehniku, kas daļēji peldus pārvietojas pa upes gultni, tādējādi nodrošinot precizitāti darbu veikšanā, bet pēc iespējas mazāk ietekmējot zemsedzi upes krastos, kā arī pašu upes gultni,” piebilst M. Priedēna.
Plānots, ka turpmāk upju regulārai apsekošanai un nelielāku darbu veikšanai varētu aktīvāk piesaistīt brīvprātīgos palīgus, tostarp no vietējo iedzīvotāju vidus, tādējādi veicinot gan izpratni, gan uzņemoties kopīgu atbildību par savām upēm. Plašāka informācija par šiem jautājumiem tiks sniegta arī pārvaldes rīkotajā pasākumā “Zaļā pēcpusdiena” 18. martā plkst. 18.00 Imanta Ziedoņa Ķemeru bibliotēkā.
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts digitālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Plašāka informācija:
Maija Niedra
Dabas aizsardzības pārvaldes
Komunikācijas speciāliste
Mob. tālr.: 2 9466220
E-pasts: maija.rena@daba.gov.lv