Vasaras sākumā 5. jūnijā Engurē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja vienpadsmito Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas (turpmāk - Koordinācijas grupa) sanāksmi. Dalībnieki diskutēja par piekrastes vietējai kopienai būtiskiem jautājumiem Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) starpposma novērtējuma ziņojumā, ko VARAM izstrādā 2024. gada ietvaros. Cilvēkkapitāls piekrastē aptver plašu tēmu loku, bet Piekrastes plānojuma kontekstā īpaši izceļama ir vietējās kopienas dzīves kvalitāte - attīstības iespējas nodarbinātībai piekrastē, nodrošinot pakalpojumus un uzņemot lielu sezonālu apmeklētāju plūsmu īpaši akcentējot tikai piekrastei raksturīgo tradicionālo arodu un zināšanu saglabāšanu.
Koordinācijas grupas sanāksmes sākumā VARAM prezentēja cilvēkkapitāla dimensiju piekrastes vietējā kopienā, kas apzināta iepriekšējās sanāksmēs un balstoties uz SIA “Nocticus” 2023. gada piekrastes apmeklējuma un tā radītās slodzes novērtējuma rezultātiem, kā arī informēja par aktualitātēm pašvaldībām.
Sanāksmē ar prezentāciju “Dzīve pie jūras simtgades griezumā” uzstājās antropoloģe un Centrāleiropas Universitātes Vides zinātņu un politikas nodaļas asociētā profesore Guntra Aistara. Viņa iepazīstināja ar pētījumu, kura pamatā ir Viļa Veldres grāmata “Dzīve pie jūras”, kurā autors 20. gadsimta trīsdesmitajos gados apbraukāja piekrasti un iepazina vietējos iedzīvotājus. Pētījuma ietvaros norisinās ekspedīcijas un tiek analizēts, kā mainīgā vide, klimats un valsts iekārta ir ietekmējuši piekrastes sabiedrību. Īpašs fokuss tiek vērts uz Kurzemes piekrastes zvejnieku dzīvi, viņu kultūrvēsturisko un kulināro mantojumu ekoloģisko pārmaiņu laikos. Pēc tam Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs iepazīstināja ar piekrastes apbūves un plānošanas specifiku no Nidas līdz Kolkai, cik tā ir daudzveidīga un mainīga - kā to ietekmē ekonomiskie apstākļi un to attīstība. Tika aktualizēts jautājums, kas ir piekrastes iedzīvotāji, to sadalījums un dažādi valdošie stereotipi. U. Kaugurs vērsa uzmanību, kāds vēsturiski ir bijis piekrastes apbūves raksturs, un ka tā būtu skatāma kontekstā ar ainavu tipoloģiju.
Prezentācijām sekoja darbnīca “Piekrastes cilvēka kapitāls”, kurā tika apskatītas un izvērtētas Piekrastes plānojumā noteiktās attīstāmās vietas, sadalot tās pa posmiem – Baltijas jūras krasts, Rīgas līča R un A krasti. Darbnīcā tika secināts, ka ir nepieciešams izvirzīt skaidrus kritērijus piekrastes attīstāmo vietu vērtēšanai, ņemot vērā vietu attīstības specifiku un noteikšanas mērķi - dabas aizsardzība, tūrisma attīstība, vietējā kopiena. Īpaši tika izcelta savstarpējas pielāgošanās un sadarbības nozīme, kas rezonēja ar ekspertu prezentācijām par vēsturiskajām izmaiņām, un kā piekrasti attīstīt turpmāk, nodrošinot piekrastes cilvēkkapitāla saglabāšanu un izceļot tā kultūrvēsturisko un sociālekonomisko vērtību.
Sanāksmes izskaņā dalībnieki biedrības “Partnerība laukiem un jūrai” pārstāves engurnieces Baibas Dornes vadībā iepazinās ar vietējās kopienas pieredzi, īstenojot dažādus projektus un aktivitātes, ikdienas dzīves izaicinājumiem, kā arī vietējās uzņēmējdarbības un ostas attīstības piemēriem piekrastes ciemā.
Darbnīcas laikā iegūtā informācija un galvenie secinājumi par piekrastes vietējo kopienu un, attīstāmajām vietām tiks izvērtēti un iekļauti Piekrastes plānojuma starpposma novērtējuma ziņojumā ar mērķi pilnveidot piekrastes telpiskās attīstības plānošanas tvērumu.
Piekrastes plānojuma starpposmu novērtējuma ziņojuma izstrādes ietvaros Koordinācijas grupas darbs tiek organizēts sasaistē ar projekta “Baltic Sea2Land” aktivitātēm kā daļa no nacionāla līmeņa pilotprojekta procesa.
Sanāksmes darba kārtība, prezentācijas un citi materiāli pieejami šeit.
Nākamā Koordinācijas grupas sanāksmes paredzēta 2024. gada augusta beigās, kur plānots apspriest Piekrastes plānojuma starpposma novērtējuma ziņojumu un priekšlikumus turpmākai piekrastes pārvaldībai.
Informācija par iepriekšējām Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmēm publicēta VARAM tīmekļa vietnes sadaļā Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupa.
Sanāksme finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Baltijas jūras reģiona starpreģionu sadarbības programmas 2021.- 2027.gadam projekta "Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē, ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu – Baltic Sea2Land" ietvaros.