Septembra sākumā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja divpadsmito Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas (turpmāk - Koordinācijas grupa) sanāksmi. Dalībnieki diskutēja par sākotnējiem priekšlikumiem kontekstā ar attīstāmo vietu, savienojumu un publiskās infrastruktūras nozīmi piekrastē, kas būtu uzsverami Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) starpposma novērtējuma ziņojumā (turpmāk - Ziņojums), ko VARAM gatavo 2024. gada ietvaros.
VARAM iepazīstināja Koordinācijas grupas dalībniekus ar Ziņojuma sagatavošanas virzību - apkopoto informāciju, paveiktajiem uzdevumiem un pirmajiem rezultātiem. Tika prezentēts pārskats par pašvaldību piesaistīto investīciju apjomu, Piekrastes plānojuma priekšlikumu izpildes rādītājiem attīstāmajās vietās, kā arī apkopojums par pašvaldību turpmākajām iecerēm piekrastē, tostarp, vajadzībām nākamajā ES fondu periodā. Tāpat tika aktualizēti pašvaldību galvenie izaicinājumi īstenojot Piekrastes plānojumu un attīstot piekrasti, kā arī prezentēts ziņojuma saturiskais ietvars.
Dalībnieki strādāja darba grupās, kas tika tematiski organizētas divās daļās. Pirmā daļa bija vērsta uz diskusijām par attīstāmajām vietām, to kapacitāti, nepieciešamajiem pamatpakalpojumiem un vietējās ekonomikas veicināšanu, lai nodrošinātu piekrastes iedzīvotāju vajadzības, akcentējot, ka vietējā kopiena ir tā, kas prioritāri nosaka ciema attīstības redzējumu. Otrajā daļā tika diskutēts par dažāda mēroga savienojumiem gan sauszemē, gan jūrā, kā arī nepieciešamo infrastruktūru, kas atbalstītu vietējās uzņēmējdarbības transformāciju zilās ekonomikas virzienā. Tika izcelts prāmju satiksmes attīstīšanas potenciāls un alternatīvie transporta veidi automašīnām. Dalībnieki apsprieda arī esošās infrastruktūras funkciju pielāgošanu mūsdienām un izaicinājumus piekļuvju jūrai ierīkošanā, tostarp, īpaši norādot uz operatīvo dienestu vajadzībām un problēmām ar privātīpašniekiem.
Tika secināts, ka vietu attīstības plānošanai ir nepieciešama diferencēta pieeja, situācijas ir jāvērtē kompleksi, balstoties uz datiem, kā arī netiek pietiekami izmantots gan savienojumu, gan ūdensmalu potenciāls. Papildus tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību uzlabot pašvaldību savstarpējo komunikāciju un darba organizāciju, kā arī piekrastes apbūves nosacījumu ievērošanas problemātiku. Darba grupās apspriestie jautājumi, piedāvātie risinājumi, tostarp sniegtā atgriezeniskā saite uz sākotnējiem priekšlikumiem tiks izmantoti Piekrastes plānojuma starpposma novērtējuma ziņojumā, tādējādi veicinot nozaru līdzdalību priekšlikumu izstrādē.
Pēc grupu darba dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta “Baltic Sea2Land” risinājumu - Sea2Land Navigator, kas izstrādāts kā atbalsta rīks jūras un piekrastes plānošanai un iekļauj daudzlīmeņu pārvaldības metožu un pieeju rīku, ģeotelpisko datu platformu un zināšanu krātuvi, kurā apkopota līdzšinējā plānošanas pieredze Baltijas jūras reģionā un dažādi pētījumi.
Noslēgumā dalībnieki apmeklēja Carnikavas novadpētniecības centru, kur tika iepazīstināti ar Carnikavas vēsturi un tradicionālo dzīvesveidu interaktīvās ekspozīcijās.
Piekrastes plānojuma starpposmu novērtējuma ziņojuma izstrādes ietvaros Koordinācijas grupas darbs tiek organizēts sasaistē ar projekta “Baltic Sea2Land” aktivitātēm kā daļa no nacionāla līmeņa pilotprojekta procesa.
Sanāksmes darba kārtība, prezentācijas un citi materiāli pieejami šeit.
Nākamā Koordinācijas grupas sanāksmes paredzēta 2024. gada novembrī, kurā plānots prezentēt sagatavoto starpposma novērtējuma ziņojuma 1. redakciju un to apspriest ar grupas dalībniekiem.
Informācija par iepriekšējām Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmēm publicēta VARAM tīmekļa vietnes sadaļā Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupa.
Sanāksme finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Baltijas jūras reģiona starpreģionu sadarbības programmas 2021.- 2027.gadam projekta "Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē, ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu – Baltic Sea2Land" ietvaros.
