Rīga – 2024. gada 1. novembris. No 2022. gada novembra līdz 2024. gada oktobrim Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedalījās Eiropas Jūrlietu, Zivsaimniecības un Akvakultūras fonda projektā MSP-GREEN “Jūras telpiskā plānošana kā Zaļā kursa ieviesēja”.
Mainoties tendencēm tautsaimniecībā, pieaugot pieprasījumam pēc enerģijas un attīstoties tehnoloģijām, kā arī aktualizējoties jautājumiem par vides piesārņojumu un klimata pārmaiņām, jūras izmantošana kļūst arvien pieprasītāka un daudzveidīgāka. Eiropas Zaļā kursa uzstādīto mērķu rezultātā rodas nepieciešamība pēc efektīvākas jūras telpas izmantošanas, paredzot savstarpēji papildinošas aktivitātes tam atbilstošās vietās un izvērtējot to ietekmi uz jūras ekosistēmu.
Attiecīgi MSP-GREEN projekta mērķis ir veicināt tādu Jūras plānojumu izstrādes un īstenošanas procesu Eiropas Savienībā, kas nodrošina ietvaru Eiropas Zaļā kursa ieviešanai. Tas apvienoja septiņas Eiropas Savienības dalībvalstis (Bulgārija, Francija, Itālija, Latvija, Somija, Spānija, Vācija), kas reprezentē visus Eiropas jūru baseinus - Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras, Vidusjūras un Atlantijas okeānu. Projektā tika izstrādātas visaptverošas Eiropas līmeņa rekomendācijas, apkopota informācija par dažādām jūras plānošanas praksēm un jaunām perspektīvām iniciatīvām, kas spētu uzlabot jūras izmantošanu un tās pārvaldību. Projekta ietvaros gūta pieredze un papildinātas zināšanas, apzinot vairāku valstu pieredzi jūras plānojumu izstrādē, ieviešanā un novērtēšanā.
Projekta ietvaros partnervalstis dalījās pieredzē ar galvenajiem izaicinājumiem savos jūru baseinos saistībā ar Eiropas Zaļo kursa mērķa integrāciju jūras plānošanā, piemēram saistībā ar datu nepilnībām un pieejamības ierobežojumiem, pretrunīgiem politiskiem mērķiem, atšķirībām Jūras plānojumu darbības jomās un juridiskajā tvērumā dažādās valstīs, jūras plānošanas procesa praktiskiem un tehniskiem aspektiem, kā arī jūras un sauszemes mijiedarbību. Jāņem vērā arī, ka papildus tradicionālai jūras telpas izmantošanai kuģošanai un zvejniecībai, tiek prognozēta arī ostu un jaunu saimnieciskās darbības veidu attīstība, kā rezultātā nosacīti brīvā jūras telpa mazinās un aizvien pieaugošā saimnieciskā aktivitāte jūrā rada konkurenci dažādu nozaru starpā.
Ņemot vērā šos izaicinājumus, projektā tika apskatīti praktiski piemēri un risinājumi saistībā ar dažādiem Eiropas Zaļā kursa aspektiem, kas skar arī jūrlietu politikas īstenošanu: (1) CO2 neitralitāte (ietverot atjaunojamo enerģiju jūrā); (2) pielāgošanās klimata pārmaiņām; (3) ilgtspējīga jūras produktu izmantošana; (4) bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu aizsardzība; (5) aprites ekonomika; (6) nulles piesārņojums un (7) taisnīga pāreja sasaistē ar ieinteresēto pušu līdzdalību.
MSP-GREEN projekta ietvaros izstrādātā infografika par Eiropas Zaļā kursa integrēšanu jūras plānošanā. Apskatīt pilnā izmērā iespējams šeit: https://mspgreen.eu/wp-content/uploads/2024/09/MPS_Green_info_Latvia.pdf
No Latvijas puses tika izcelti divi perspektīvi risinājumi Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanas veicināšanai ar jūras telpiskā plānojuma aktualizācijas procesā:
- priekšlikums daudzfunkcionālas inovāciju izpētes zonas izveidei, tā skaitā Zilās ekonomikas pilotprojektiem (piemēram, atjaunīgās enerģijas perspektīvām).
- Pārskatīt bioloģiskās daudzveidības un vēja parku izpētes zonu novietojumu, vienlaikus nodrošinot Eiropas Savienības Bioloģiskās Daudzveidības stratēģijas 2030. gadam[1] mērķu sasniegšanu – atvēlot 30% no valsts jūras teritorijas dabas aizsardzībai, ņemot vērā LIFE REEF projekta ietvaros veikto dziļjūras izpēti [2] un atvēlot pietiekamu telpu atjaunīgās enerģijas ražošanai.
Izmantojot projekta atbalstu tika sagatavots “Jūras plānojuma Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam 2019. - 2023. gada starpposma novērtējums”, kas ticis apstiprināts Ministru kabinetā 2024. gada 1. oktobrī. Latvijas Jūras plānojuma 2030[3] aktualizēšanu plānots uzsākt līdz 2025. gada oktobrim, ņemot vērā starpposma novērtējuma, kā arī projekta LIFE REEF jūras aizsargājamo biotopu izpētes rezultātus. Procesā tiks nodrošināta plaša iesaistīto pušu līdzdalība Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas ietvaros[4]. Paredzēts pārskatīt nozaru līdzāspastāvēšanu projekta rezultātu kontekstā, definēt skaidras prioritātes, nodrošinot zonējumu savstarpēju nepārklāšanos un atjaunot grafisko daļu, lai nodrošinātu harmonisku jūras telpas izmantošanu, tostarp līdzsvarojot intereses starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunīgās enerģijas attīstību.
Informāciju sagatavoja VARAM Telpiskās plānošanas un politikas nodaļa Eiropas Jūrlietu, Zivsaimniecības un akvakultūras fonda MSP-GREEN projekta (2022-2024) ietvaros. Vairāk par projektu latviešu valodā: https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/juras-telpiska-planosana-ka-zala-kursa-ievieseja-msp-green. Savukārt, projekta rezultāti izvietoti MSP-GREEN tīmekļa vietnē: www.mspgreen.eu.
Informācija par jūras plānošanu norisi Latvijā izvietota VARAM tīmekļa vietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/juras-un-piekrastes-telpiska-planosana
[1] Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030.gadam. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/eu-biodiversity-strategy-for-2030.html
[2] LIFE19 NAT/LV000973 REEF - Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Pieejams: https://reef.daba.gov.lv/public/lat/par_projektu/kopsavilkums/
[3] Ministru kabineta 2019. gada 21. maija rīkojums Nr. 232 “Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem: Nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments”
[4] VARAM, Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupa (no 2022.g.). Pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/juras-un-piekrastes-telpiskas-planosanas-koordinacijas-grupa-no-2022g