Vakar, 12.novembrī Rīgā viesnīcā “Bellevue Hotel” notika Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkotā konference „Vai ES nauda ir palīdzējusi uzlabot dzīvi reģionos?”. Konference pulcējās pašvaldību pārstāvji, lai klātesošos valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvjus iepazīstinātu ar saviem veiksmes stāstiem – ar pozitīvo praksi īstenojot Eiropas Struktūrfondus.
Pasākuma atklāšanā uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību sadarbības jautājumos Jānis Eglīts. Savā uzrunā viņš norādīja, ka viens no galvenajiem Latvijas izaicinājumiem ir un paliek reģionālās atšķirības, tāpēc ir svarīgi ES struktūrfondu finansējumu izmantot tā, lai tās maksimāli samazinātu. Tajā pašā laikā viņš vērsa uzmanību uz to, ka ES finansējumu nevar skatīt atsevišķi no citām investīcijām, kuru ietekme uz reģionu attīstību ir ļoti nozīmīga. Turpinot, Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Rinalds Muciņš norādīja, ka Latvijas reģionos ieguldītie 500 miljoni un gandrīz 500 realizētie projekti ir snieguši impulsu pašvaldību tālākai attīstībai. Viņš arī izteica cerību, ka nākamajā programmēšanas periodā pašvaldības turpinās aizsākto un veicinās reģionu attīstību.
SIA “Comperio” pārstāve Gunta Misāne iepazīstināja ar 2007. - 2013. gada plānošanas periodā VRAA administrēto ES fondu aktivitāšu vērtējumu t.sk. statistikas datiem par finansējuma izlietojumu, pašvaldību viedokļiem par pozitīvo un negatīvo pieredzi projektu īstenošanā. Tuvākajās dienās šis pārskats būs pieejams VRAA mājas lapā – www.vraa.gov.lv.
Uzaicinātie pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē, īstenojot ES fondu finansētos projektus gan kultūras un tūrisma jomā, gan pilsētvides un dzīves vides sakārtošanā, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanā.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa klātesošos iepazīstināja ar pilsētas pieredzi izmantojot ES finansējumu Kuldīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un atjaunošanā, kas ilgtermiņā nozīmē tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanu.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics konferences dalībniekus iepazīstināja ar Siguldas pieredzi sporta, tūrisma, un kultūras objektu attīstībā. Viens no pozitīvajiem piemēriem ir Siguldas slēpošanas trase, kas ļauj distanču slēpošanu baudīt arī laikā, kad sniega nav.
Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots sniedza ieskatu Cēsu pilsētas un novada izaugsmē. Kā pozitīvo piemēru viņš minēja Vidzemes koncertzāli “Cēsis”, kas piesaista mākslas baudītājus ne tikai no Cēsīm un tās apkārtnes, bet arī no Rīgas un attālākiem Latvijas nostūriem.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kraps, kā labos piemērus minēja atjaunoto Krustpils kultūras namu, sakārtoto ielu infrastruktūru un bērnudārzus.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe uzsvēra, ka realizēto projektu rezultāti, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestāžu izveidi un atjaunošanu pilsētā, ir likvidētās bērnudārza rindas – līdz ar to vairāk vecāki var ātrāk atgriezties darba tirgū.
Latgales plānošanas reģiona Attīstības Padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele ar dažādiem piemēriem konferences dalībniekiem apliecināja, ka ES līdzekļi ir pareizi investēti Latgalē un ir devuši neatsveramu ieguldījumu reģiona attīstības veicināšanā.
Pasākuma noslēgumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji Raivis Bremšmits un Evija Bistere informēja par jaunāko reģionālās politikas jomā un ES fondu atbalsta iespējām pašvaldībām 2014.-2020.g. plānošanas periodā.
Informāciju sagatavoja
Valsts reģionālās attīstības aģentūras
Komunikācijas nodaļa
Tel.67079041
prese@vraa.gov.lv
