Šobrīd Saeima otrajā lasījumā izskata jauno likumprojektu “Par pašvaldībām”, kur iestrādātas vairākas normas, lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību savas pašvaldības darbā. Vides azsardzības un reģionālās attīstības ministrija topošo likumu izstrādājusi ar mērķi nodrošināt mūsdienīgu pārvaldību pēc administratīvi teritoriālās reformas, lai vairāk nodalītu lēmējvaru no izpildvaras, noteiktu skaidru kompetenču un funkciju sadali.
Likumprojektā īpaši uzsvērta demokratizācijas veicināšana un palielinātas sabiedrības iesaistes iespējas. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā un savstarpējo uzticēšanos pašvaldību un iedzīvotāju vidū visās pašvaldībās predzēts ieviest līdzdalības budžetu, sniedzot iespēju iedzīvotājiem pašiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta, īstenojot pašu rosinātus projektus. Likumprojekts paredz arī iedzīvotāju padomes, ko ievēlētu iedzīvotāju kopsapulcēs, un domēm būs saistoši izskatīt to pieņemtos lēmumus. Pašvaldībām iecerēts arī pienākums izskatīt kolektīvo iesniegumu jautājumus un uzlabot veidu, kā notiek publiskās apspriešanas, publicējot saistošo noteikumu projektus mājaslapās vēl pirms to izskatīšanas komiteju vai domes sēdēs.
Lai arī šie iedzīvotāju iesaistes jautājumi ietverti likumprojektā, kas vēl tiek skatīts Saeimā, Latvijā iedzīvotāji ir uzkrājuši zināmu pieredzi sadarbībā ar pašvaldībām.
Iedzīvotāju iesaiste* attīstības plāna izstrādē
Teritorijas attīstības plānošana ir ļoti nozīmīgs process, jo tas lielā mērā ietekmē pašvaldības un tās iedzīvotāju darbību. Iedzīvotāju iesaistei šajā procesā ir liela loma, jo viņiem ir kopīgi jāvienojas kādā pilsētā, novadā, pagastā tuvākā nākotnē dzīvos, līzdsvarojot visu iesaistīto pušu intereses.
Piemēram, Siguldas novada pašvaldība pirms diviem gadiem, apstiprinot savu attīstības plānu, rīkoja 25 iedzīvotāju sapulces, apspriežot ne tikai attīstības plāna piedāvājumus, bet arī sekojot līdzi, vai un kā iedzīvotāju izteiktie priekšlikumi tiek ņemti vērā un skaidrojot, kādēļ kāds priekšlikums nav īstenojams. Iedzīvotāju iesaisti attītības plāna apspriešanā veicināja arī izvēlētie informēšanas pasākumi, piemēram, stendi pilsētvidē, komunikācija sociālajos tīklos, informatīvajos izdevumos.
Savukārt Talsos un citās pašvaldībās tiek rīkoti iedzīvotāju forumi, kur iesaistās novada fonds, pirms foruma apkopojot apkaimju ideju darbnīcās izteiktos priekšlikumus. Būtiska darbnīcu norises daļa ir atskats uz iepriekšējā forumā izteikto ideju īstenošanu, tādējādi parādot iedzīvotāju dalības rezultātus.
Iedzīvotāju iesaiste konkrētu problēmu atrisināšanā
Kā apliecina atsevišķi piemēri, nozīmīgu pašvaldības problēmu risināšanā iedzīvotāji var sniegt nozīmīgu devumu, tādējādi veicinot sadarbību un panākot risinājumus, ko atbalsta vairums iedzīvotāju. Šo mērķu sasniegšanai Latvijas pašvaldības ir novērtējušas sociālo tīklu priekšrocības. Tāpat pašvaldības arvien biežāk konsultējas ar iedzīvotājiem par dažādiem problēmjautājumiem, izmantojot dažādus elektroniskās aptaujas rīkošanas paņēmienus.
Piemēram, lielu atsaucību guva aptauja par Alūksnes pašvaldības finansētu salūtu pilsētas svētkos. Aptaujā viedokli izteica 508 iedzīvotāji.
Savukārt Brocēnos pašvaldības pārstāvji lēma mainīt sapulču norisi, jo iedzīvotāju apspriedēs piedalījās ļoti neliela iedzīvotāju daļa. Dažādu problēmu apspriešanai pašvaldības pārstāvji nolēma rīkot sapulces ārpus pašvaldības telpām, piemēram, Brocēnu tirgus laukumā tādējādi sasniedzot daudz lielāku auditoriju - tirgus apmeklētāji dažkārt no nejaušiem garāmgājējiem kļuva par aktīviem viedokļa paudējiem.
Iedzīvotāju iesaiste pašvaldības budžeta veidošanā
Latvijā pašvaldību centieni iesaistīt iedzīvotājus budžeta veidošanā šobrīd ir pieticīgi. Vairumā gadījumu budžeta jautājumu apspriešana aprobežojas ar ikgadējo iedzīvotāju sapulci, kurā iedzīvotājiem tiek sniegts vispārējs pārskats par prioritātēm. Rīga ir vienīgā valstspilsēta Latvijā, kas ir ieviesusi sabiedrības līdzlemto budžetēšanu*, taču atsevišķas pašvaldības, kā piemēram, Ķekavas pašvaldība, līdz šim ir iesaistījušas iedzīvotājus jautājumu lemšanā, kas skar pašvaldības līdzekļu izlietojumu, kam ir daži kopīgi elementi ar iedzīvotāju līdzbudžetēšanas metodi.
Rīga kopš 2019. gada īsteno Rīgas pilsētas apkaimju attīstības projektu konkursu. Piemēram, viens no priekšlikumiem ir atjaunot publiskā dzeramā ūdens krānu Rīgas centrā, savukārt Āgenskalna apkaimes biedrība rosināja pārbūvēt Āgenskalna tirgus priekšlaukumu, lai tajā izveidotu iedzīvotāju atpūtas zonu. Šogad konkursā iesniegti 42 projekti, no kuriem 22 ir nodoti iedzīvotāju balsošanā, un to īstenošanai pašvaldības budžetā ir atvēlēti 500 000 eiro.
Gulbenes novada pašvaldība ir pirmā Latvijas pašvaldība ārpus Rīgas, kura 2020. gadā uzsāka īstenot līdzdalības budžeta projektu konkursu. Tajā iedzīvotāji varēja pieteikt idejas publiski pieejamas, radošas un atvērtas sabiedriskās vides radīšanai gan pilsētā, gan pagastos. Par pieteiktajām idejām, kas atbilst konkursa nosacījumiem, rīkoja sabiedrības balsojumu. No Gulbenes novada pašvaldības budžeta šim mērķim tika atvēlēti 110 000 eiro. Viena projekta īstenošanai paredzot ne vairāk kā 20 000 eiro. Pirmajā konkursa gadā sabiedrības vērtējumam tika nodoti 45 projekti. Pēc sabiedrības balsošanas pieci projekti saņēma iedzīvotāju atbalstu to īstenošanai.
Citās pašvaldībās, lai aktivizētu iedzīvotāju līdzdarbošanos tiek rīkoti projektu konkursi. Piemēram, Cēsis sadarbībā ar pūļa finansēšanas vietni ir izveidojusi ideju un iniciatīvu platformu “Cēsu projekti", kas ir platforma, kur ikviens novada iedzīvotājs var ierosināt vai atbalstīt līdzcilvēku idejas, kas vērstas uz Cēsu novada attīstību.
Iedzīvotāju iesaiste pašvaldības darbā
Arvien biežāk ir redzami piemēri, kuros iedzīvotāji kritiskos gadījumos ir gatavi paust savu attieksmi pret pašvaldību, ja tā, viņuprāt, rīkojas nepareizi. Apzinot pašvaldību veiksmīgo pieredzi šajā jomā, ir redzams, ka pašvaldības vispārējā darbā iedzīvotājus iesaista ar dažādu izveidoto institūciju, piemēram, konsultatīvās padomes, senioru padomes, jauniešu domes starpniecību, vai iedibinot regulāras aktivitātes, kuras izmanto informācijas sniegšanai.
Piemēram, Rēzeknes novadā visos pagastos darbojās brīvprātīgas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, lai kopā ar pagasta pārvaldnieku risinātu arī sadzīviska rakstura problēmas. Tā ir sekmīga pieredze, kā iesaistīt iedzīvotājus dažādu savam pagastam aktuālu jautājumu pārrunāšanā un risināšanā. Vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāju konsultatīvā komisija jeb valde darbojas arī Līvānu novadā. Tas dod iespēju pašvaldībai daudz operatīvāk reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām un norāda uz tām lietām, kas iedzīvotājus uztrauc arī attālākās novada vietās, ne tikai centrā. Savukārt Kuldīgas novada domē darbojas senioru padome, kuras mērķis ir apmainīties ar informāciju ar pašvaldību par senioriem svarīgiem jautājumiem. Senioru padome sadarbojas ar citu novadu organizācijām, kā arī rīko iedzīvotāju pieņemšanas. Samērā izplatītas novados ir jauniešu domes. Piemēram, Aizkraukles novadā to kā institūciju izveidoja pašvaldība, lai nodrošinātu jauniešu interešu pārstāvniecību, aizstāvētu jauniešu vajadzības, kā arī piedāvātu pašvaldībai dažādu jautājumu risinājumus un priekšlikumus no jauniešu skata punkta. Otrs nozīmīgs aktivitāšu loks ir saistīts ar brīvprātīgo darbu, par kura veikšanu tiek slēgts brīvprātīgā līgums.
Informācijas pieejamība, uzticēšanās valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības līdzdalība ir savstarpēji saistāmas lietas. Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzu novadu īstenotā prakse var būt noderīga, lai to pārņemtu vai turpinātu jaunajās pašvaldībās. Tomēr nostiprinot sabiedrības līdzdalības iespējas likumā, visās pašvaldībās vienlīdzīgi tiktu veicināta lielāka iedzīvotāju iesaiste, interese, izpratne par pašvaldības darbu, kas sekmētu arī labāku pārvaldību un augstāku darbības atklātības līmeni. Iedzīvotāji būs ieinteresēti iesaistīties, ja zinās kā izsekot pašvaldības darbam, redzēs, ka pašvaldība rūpējas par darba uzlabošanu un ieraudzīs konkrētus sadarbības rezultātus.
*Iedzīvotāju iesaiste – plašs darbību loks, kas ir vērsts uz mērķtiecīgu un jēgpilnu mijiedarbbību starp pašvaldību un iedzīvotājiem, lai padarītu pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesu un tā rezultātus kvalitatīvākus.
*Sabiedrības līdzlemta budžetēšana (no angļu valodas – participatory budgeting) ir demokrātisks process, kurā iedzīvotāji lemj par to, kā pašvaldība tērē daļu vai pat visu tās budžetu. Šo metodi pašvaldības izmanto, lai veicinātu iedzīvotājus līdzdarboties pašvaldības dzīvē; iesaistītu pašvaldības budžeta plānošanā, tostarp izglītotu par budžeta veidošanas procesu, prioritāšu noteikšanu tajā; uzlabotu pašvaldības pārvaldību un veicinātu savstarpējo uzticēšanos kā iedzīvotāju vidū, tā attiecībās ar vietvaru.
*Likumprojekta “Par pašvaldībām” redakciju šobrīd izskata Saeima otrajā lasījumā.