Piektdien, 6.martā, Briselē, Beļģijā, norisinājās pirmā Latvijas prezidentūras vadītā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vides ministru padome (turpmāk – Padome), ko vadīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Tās laikā, pēc plašām debatēm, ES vides ministri vienojās par ES ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanai pēc 2020.gada un apstiprināja ES un tās dalībvalstu iesniegums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam par ES Iecerētajām nacionāli noteiktajām saistībām (INDC) attiecībā uz emisiju samazināšanu. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas emisijas samazinās par 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Ministrs K.Gerhards uzsver: “ES apņemšanās ir ambiciozs mērķis. Tāpēc Latvijas prezidentūra ir īpaši gandarīta par to, ka, pateicoties visu ES dalībvalstu konstruktīvam darbam, mums šodien izdevās panākt vienošanos. Ar šodienas lēmumu ES ir stingri paudusi savu gatavību īstenot visaptverošus pasākumus klimata pārmaiņu samazināšanai arī turpmāk. Aicinām sekot mūsu piemēram arī pārējās valstis un uzņemties emisiju samazināšanas saistības”.
“Vienlaikus šodien vides ministru pieņemtais lēmums ir īpaši būtisks arī starptautiskajām sarunām, gatavojoties Parīzes Klimata Konferencei”, piebilsts ministrs.
Viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir Enerģētikas Savienības izveide. Tāpēc šodien EK iepazīstināja ES vides ministrus ar Enerģētikas Savienības stratēģiju un ministriem bija iespēja par to diskutēt.
Kopumā priekšlikumā iekļautas piecas dimensijas un ministri diskusijās uzsvēra, ka tās visas jāskata saistīti un līdzsvaroti. Diskusiju laikā ministri akcentēja enerģētikas ciešo saikni ar klimata politiku un abu politiku savstarpējās ietekmes, uzsverot, ka klimata politikas mērķu sasniegšana nav iespējama bez atbilstošas enerģētikas politikas.
Pusdienas pārtraukumā Eiropas Vides aģentūra iepazīstināja ministrus ar pārskatu “Eiropas vide - stāvoklis un perspektīvas 2015” (The European environment — state and outlook 2015 report (SOER 2015)), kas sniedz visaptverošu novērtējumu par Eiropas vides stāvokli, tendencēm un ilgtermiņa perspektīvām globālā kontekstā.
Vides ministri bija vienisprātis, ka pārskata secinājumi sniedz ne tikai būtiskas zināšanas par līdz šim īstenotās vides politikas efektivitāti, bet arī motivē īstenot jaunus pasākumus, lai virzītos uz aprites ekonomiku. Padomes dienas otrā daļa tiks veltīta diskusijām par vides aspektu iekļaušanu gan ES, gan starptautiskās ilgtspējīgas attīstības dienaskārtībā pēc 2015.gada, t.i., post-2015 procesos.
Saistībā ar vides aspektu iekļaušanu ES pusgada dienaskārtībā, pēc ministra K.Gerhards aicinājuma vides ministri diskutēja par iespējām skatīt resursu efektivitāti un virzību uz aprites ekonomiku kopsakarībā ar citām jomā, piemēram, digitālajiem aspektiem, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi.
Ministrs uzsvēra: “Ir laiks doties uz priekšu un izmantot visas priekšrocības, ko piedāvā sinerģijas starp vides politikām un citu jomu politikām. Vienlaikus mēs gaidām Eiropas Komisijas jauno priekšlikumu Aprites ekonomikas ietvaram. Uzskatām, ka jaunajam priekšlikumam būtu jāaptver ne tikai atkritumu stadija”.
Vides ministri kopumā pauda atbalstu sinerģijām starp aprites ekonomiku un gaidāmo Eiropas Komisijas priekšlikumu Digitālā Vienotā Tirgus stratēģijai., īpašu potenciālu saskatot attiecībā uz vides informācijas izplatīšanu, telpisko plānošanu, loģistikas un transporta sistēmu attīstību, viedām pilsētām, atkritumu pārvaldībā.
2015.gada septembrī ANO Ilgtspējīgas attīstības samitā, Ņujorkā, plānots apstiprināt globālu vienošanos par ilgtspējīgas attīstības mērķiem pēc 2015.gada (tā saucamais - post-2015). Tāpēc Vides padomes ietvaros Latvijas prezidentūra organizēja ES dalībvalstu viedokļu apmaiņu par vides aspektu iekļaušanu, risinot ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas jautājumus pasaulē.
Ministri bija vienisprātis, ka ir jāsaglabā līdzsvars starp trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām un tas arī adekvāti jāatspoguļo post-2015 gala dokumentā.
“Tādēļ Vides ministrijām jāsaglabā cieša iesaiste, lai nodrošinātu sinerģiju starp vides un attīstības prioritātēm. Jo tikai tā būs iespējams efektīvi un ilgtspējīgi risināt problēmas saistībā ar globālo drošību un nabadzības izskaušanu”, atzīmēja K.Gerhards.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv
Publicēts: 06.03.2015.