2015.gada 26.oktobrī Luksemburgā notika kārtējā Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padome (Vides padome). Latvijas intereses aizstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāra Edgara Tavara vadītā delegācija.
Vides padomes laikā notika pirmā politiskā diskusija par ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatu, lai nodrošinātu tās efektīvu funkcionēšanu periodā no 2021. līdz 2030.gadam. Latvija piekrīt, ka ES ETS turpinās būt galvenais ES instruments, kas vērsts uz siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu izmaksu efektīvā veidā. Šajā pārskata procesā Latvijas galvenā prioritāte būs līdzsvara nodrošināšana starp klimata pārmaiņu mērķiem un konkurētspējas aspektiem. Tāpēc ir nepieciešami skaidri pasākumi oglekļa pārvirzes riska mazināšanai un efektīvi finansēšanas mehānismi, lai nodrošinātu investīcijas SEG emisiju samazinošos pasākumos.
E.Tavars uzsvēra, ka „ES ETS ietvaros izveidotajiem finanšu mehānismiem jābūt pieejamiem un izmantojamiem visām valstīm, kas tiesīgas to saņemt. Latvijai ir būtiski, lai būtu iespēja sniegt atbalstu arī maza mēroga projektiem, tostarp projektiem nozarēs ārpus ETS.”
ES vides ministri arī apmainījās viedokļiem par to kā nodrošināt, lai vides dimensija arī turpmāk būtu nozīmīgs ES pusgada dienaskārtības (Eiropas Semestris) aspekts. Uzmanība tika pievērsta videi kaitīgu subsīdiju mazināšanai un vides politiku un likumdošanas īstenošanai. E.Tavars dalījās ar Latvijas pieredzi nodokļu izmantošanā vides aizsardzības mērķiem, piemēram, Dabas resursu nodoklis. Latvija pauda atbalstu politiskas diskusijas uzsākšanai par labāku ES vides regulējuma īstenošanu.
Tāpat Vides padomē norisinājās viedokļu apmaiņa par turpmākiem soļiem, lai īstenotu ANO 2030 Dienaskārtību Ilgtspējīgai Attīstībai*, īpaši tās vides aspektus. Latvija uzsvēra, ka būs nepieciešama rīcība visos līmeņos – nacionālā, ES un globālā. Daudzi ES un nacionālie dokumenti jau ietver pasākumus, kas palīdzēs īstenot 2030 Dienaskārtību. Arī Latvija ir uzsākusi izvērtēšanas procesu. Pirmie rezultāti liecina, ka Latvijas galvenajā stratēģiskajā dokumentā – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam – jau integrēti daudzi mehānismi, kas atbalstīs arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu.
Attiecībā uz automašīnu izplūdes gāzu emisijām Latvija pauda ieinteresētību pēc iespējas drīzā ES līmeņa risinājumā, lai ierobežotu gaisa piesārņojumu no transporta.
*ANO Ģenerālās asamblejas Ilgtspējīgas attīstības samita laikā 2015.gada 25.-27.septembrī Ņujorkā tika apstiprināts jauns pasaules ilgtspējīgas attīstības ietvars ANO 2030 Dienaskārtību Ilgtspējīgai Attīstībai (2030 Agenda).
