2015. gada 13. maijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Patstāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) atbalstīja neoficiālo vienošanos starp Eiropas Savienības Padomi (Padome) un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem par lēmumu attiecībā uz tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
Konsolidēto tekstu pārskatīs jurists lingvists, un pēc tam tas tiks oficiāli apstiprinās vienā no nākamajām Padomes sanāksmēm.
Minētais lēmums par rezerves izveidi ir nozīmīgs solis cīņā pret klimata pārmaiņām, un tas pavērs ceļu tālākai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reformai.
''Esmu gandarīts, ka vienošanās ir panākta un Patstāvīgo pārstāvju komiteja to šodien ir atbalstījusi,'' norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, ''tirgus stabilitātes rezerves izveide, lai uzlabotu pašreizējo oglekļa tirgu ES, ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm. Šis viennozīmīgi ir liels panākums.''
Kādēļ mums nepieciešama tirgus stabilitātes rezerve?
Šobrīd ES ETS ir uzkrājies emisijas kvotu pārpalikums, 2013.gadā sasniedzot apmēram 2,1 miljardu kvotu apjomu, kas ir būtiski samazinājis kvotu cenu tirgū. Turklāt tiek lēsts, ka strukturālais pārpalikums sistēmā saglabāsies līdz pat 2020.gadam un vēl ilgāk.
Lai novērstu pašreizējo oglekļa tirgu nelīdzsvarotību un izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, ar minēto lēmumu ierosina uz rezervi pārnest kvotu izsolēs atliktās kvotas un nepiešķirtās kvotas, kā arī automātiski no tirgus izņemt daļu kvotu, tās ieskaitot rezervē, ja kopējais apritē esošais kvotu skaits pārsniedz noteikto kvotu robežvērtību. Pretējā gadījumā kvotas tiks atgrieztas tirgū.
Panāktā vienošanās nosaka:
Tirgus stabilitātes rezerves izveidi 2018. gadā un darbības uzsākšanu 2019.gada 1.janvārī; kvotu izsolēs atlikto vienību (900 miljoni kvotu, kuru izsolīšana tika pārcelta no 2014.-2016. gada uz 2019.-2020. gadu) tiešu pārnesi uz rezervi; nepiešķirto kvotu (neizmantotais kvotu apjoms, kas bijis rezervēts jaunu iekārtu atbalstam, un nepiešķirtās kvotas iekārtu slēgšanu vai darbības jaudu samazināšanas gadījumos) tiešu pārnesi uz rezervi 2020. gadā un turpmākas izmantošanas izvērtēšanu ES ETS pārskatīšanas ietvaros; līdz 2025.gadam rezerves darbība netiks attiecināta uz kvotām, kuras pieškir zema ienākuma dalībvalstīm solidaritātes un izaugsmes veicināšanai; ES ETS pārskatīšanas ietvaros tiks apsvērta iespēja papildu finansējuma piešķiršanai līdz 2021.gadam inovatīvu projektu atbalstam, tostarp oglekļa mazietilpīgiem projektiem rūpniecības nozarē, atjaunojamo energoresursu atbalstam un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem; ES ETS un rezerves pārskatīšanas ietvaros tiks ņemti vērā oglekļa emisiju pārvirzes riska un konkurētspējas aspekti, tostarp nodarbinātības un IKP aspekti.
Kas ir ES ETS?
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzes emisijas ekonomiski efektīvā veidā.
ES ETS pamatā ir tā dēvētā emisiju ierobežošanas un tirdzniecības pieeja – katru gadu ES nosaka ierobežojumu (maksimālo apjomu) kopējām emisijām, ko rada lielie siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji, kā arī energoietilpīgās rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi un komerciālās aviosabiedrības, uz kurām attiecas ES ETS.
Šo ierobežojumu ietvaros uzņēmumi pēc vajadzības var pirkt un pārdot emisijas kvotas. Katra kvota tās turētājam dod tiesības emitēt vienu tonnu CO2, kas ir galvenā siltumnīcefekta gāze, vai līdzvērtīgu citas siltumnīcefekta gāzes daudzumu.
No 2013. gada līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74% un no 2021. gada – par 2,2%, atspoguļojot ES jauno siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi 2030. gadam.
Kopumā ES ETS attiecas uz apmēram 45% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma. Latvijā sistēma attiecas uz 67 iekārtās, kas 2013. gadā emitēja apmēram 24% no kopējām valsts emisijām.
Pamatinformācija
Komisija savu priekšlikumu iesniedza Padomei 2014. gada janvārī kopā ar paziņojumu "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam".
Savos oktobra secinājumos Eiropadome vienojās par ES klimata un enerģētikas politikas satvaru līdz 2030.gadam un apstiprināja saistošu ES mērķi – līdz 2030.gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
Saistībā ar ETS Eiropadome paziņoja, ka labi funkcionējoša, reformēta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ar instrumentu tirgus stabilizēšanai būs Eiropas galvenais instruments, lai sasniegtu šo mērķi, un deva vairākus turpmākus norādījumus, tostarp par bezmaksas kvotu piešķiršanu un spēkā esošo pasākumu turpināšanu pēc 2020.gada, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi.
Sarunas starp ES un Eiropas Parlamentu sākās 2015. gada 30. maijā, kad notika pirmās neformālās trīspusējās sarunas, un turpinājās 2015. gada 5. maijā ar sarunu otro ciklu, kuru laikā tika panākta vienošanās par kopēju kompromisa paketi.
Kristīne Kļaveniece
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tel.+371 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv