Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ES ETS) darbība Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – Direktīva 2003/87/EK). 2018. gada 14. martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (turpmāk – Direktīva 2018/410). Direktīva 2018/410 nosaka prasības ES ETS ceturtajam periodam (2021. – 2030. gads), ieviešot izmaiņas ES ETS, kas veicinātu emisiju samazināšanu visā ES.
Lai nodrošinātu ES ETS funkcionēšanu Latvijā ES ETS ceturtā perioda ietvaros, ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 26. februāra noteikumos Nr. 112 “Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem” (turpmāk – grozījumi). Daļa no grozījumiem stāsies spēkā ar 2019. gada 11. oktobri, un atsevišķa daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī – ceturtā perioda sākumā.
Ar 2019. gada 11. oktobri stājas spēkā noteikumi par iekārtu saraksta izstrādi ES ETS ceturtajā periodā un izmaiņas verificētāju akreditācijas prasībās. Ar 2021. gada 1. janvāri stāsies spēkā jauna “jaunas ES ETS iekārtas” definīcija, nosacījumi esošas iekārtas bezmaksas piešķiramo emisijas kvotu apjoma grozījumiem, kā arī jauns ES ETS ceturtajā periodā izmantojamais saraksts ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Noteikumu grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gadā neietekmēs ES ETS darbību līdz ES ETS trešā perioda beigām (2020. gada 31. decembrim).