Foto: Anete Bērziņa
2024. gada 27. februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tiešsaistē organizēja devīto Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas (turpmāk - Koordinācijas grupa) sanāksmi, kur strādāja pie 2016. gadā apstiprinātā Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) starpposma novērtējuma ziņojuma sagatavošanas - jaunu tematisko virzienu identificēšanas par tēmu “Piekrastes zilā ekonomika”. Pašlaik ekonomikas aspekti Piekrastes plānojumā nav skatīti plašāk par tūrisma nozares sektoru, specifiski par Zilās ekonomikas attīstību sanāksmes dalībnieki akcentēja ostu potenciāla izmantošanu, atjaunojamo enerģiju, zvejniecības un jūrniecības attīstību, kā arī saistītām infrastruktūras iespējām piekrastē.
Koordinācijas grupas sanāksmes sākumā tika sniegta aktuālā informācija par Jūras telpiskā plānojuma informatīvā ziņojuma identificētajām turpmākajām rīcībām, tai skaitā plānotajiem normatīvā regulējuma grozījumiem, Jūras plānojuma aktualizācijas procesu un tuvākajiem pasākumiem, kas norisināsies projektu MSP-GREEN un BalticSea2Land ietvaros.
Sanāksmē ar prezentācijām piedalījās BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Dr.biol. Didzis Ustups un RTU Latvijas Jūras akadēmijas zilās ekonomikas un jūras transporta eksperte Dr.oec. Astrīda Rijkure. D. Ustups iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem par piekrastes zivju nozveju, tās nozīmi un gaidāmajiem piekrastes zvejniecības izaicinājumiem ES jauno politikas iniciatīvu kontekstā, kā arī sniedza vērtīgu ieskatu par aktuālajiem pētījumiem saistībā ar roņu piezveju, tās ietekmi uz zivju resursiem, un kopējām nozvejas tendencēm. A. Rijkure sniedza prezentāciju par Zilo ekonomiku, tās esošajiem un jaunizveidotajiem virzieniem, nozīmi nodarbinātībā un citiem jūras izmantošanas izaicinājumiem. Zilās ekonomikas uzstādījumi paredz līdzsvarotu pieeju starp jūras un piekrastes ekosistēmām, jūras resursu un pakalpojumu saglabāšanu, attīstību un izmantošanu, lai palielinātu to vērtību un radītu pienācīgas nodarbinātības līmeni, drošu produktīvu jūras ekonomiku un veselīgas jūras ekosistēmas.
Prezentācijām sekoja “Piekrastes zilās ekonomikas” darbnīca, kur tika apzinātas Latvijas piekrastes stiprās un vājās puses, riski un iespējas, kā arī iespējamie risinājumi, kas veicinātu dažādu zilās ekonomikas nozaru attīstību. Galvenie identificētie problēmjautājumi skar sadarbības trūkumu un atšķirīgo institūciju izpratni par zilās ekonomikas jautājumiem, kā arī izaicinājumus saistībā ar dabas un vides aizsardzības interesēm, vienlaikus attīstoties un transformējoties uz inovatīvu tautsaimniecību. Kā viens no galvenajiem secinājumiem ir nepieciešamība vienoties par Zilās ekonomikas ilgtermiņa prioritātēm, izstrādājot Zilās ekonomikas attīstības stratēģiju un vienojoties par skaidru kompetenču sadalījumu starp iesaistītajām institūcijām. Darbnīcas laikā piedāvātie risinājumi un galvenie secinājumi tiks izvērtēti un iekļauti informatīvajā ziņojumā ar mērķi pilnveidot piekrastes telpiskās attīstības plānošanas tvērumu.
Piekrastes plānojuma starpposmu novērtējuma ziņojuma izstrādes ietvaros Koordinācijas grupas darbs tiek organizēts sasaistē ar projekta “Baltic Sea2Land” aktivitātēm kā daļa no nacionāla līmeņa pilotprojekta procesa.
Sanāksmes darba kārtība, prezentācijas un citi materiāli pieejami šeit.
Nākamās Koordinācijas grupas sanāksmes paredzētas kontekstā ar citiem piekrastes telpiskās attīstības politikas tematiem:
- 2024. gada aprīļa sākumā par dabas kapitālu piekrastē
- 2024. gada maijā paredzēta sanāksme par sociālo kapitālu piekrastē jeb sabiedrībai un vietējai kopienai īpaši aktuāliem jautājumiem ikdienā.
Informācija par iepriekšējām Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmēm publicēta VARAM tīmekļa vietnes sadaļā Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupa.
Sanāksme norisinājās Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Baltijas jūras reģiona starpreģionu sadarbības programmas 2021.- 2027.gadam projekta "Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē, ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu – Baltic Sea2Land" ietvaros.
