Lai vērtētu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" (turpmāk - 5.5.1.SAM) otrās atlases kārtas ieviešanas gaitu un rezultātus piekrastes pašvaldībās, šī gada 13.oktobrī attālināti notika seminārs “ES fondu ieguldījums Baltijas jūras piekrastes attīstībā”. Semināram bija reģistrējušies 66 dalībnieki - piekrastes pašvaldību, plānošanas reģionu, valsts institūciju un vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Semināra darba kārtība ir pieejama šeit.
Atklājot semināru, Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktore Ingūna Draudiņa uzsvēra, ka jūras piekraste vienmēr ir bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanības lokā. Lai veicinātu piekrastes attīstību, vienlaikus saglabājot tās unikālo dabas un kultūras mantojumu, ministrija sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām un valsts institūcijām ir izstrādājusi Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, kurā ir ietvertas 60 attīstāmās vietas. Daļa no tām saņēma līdzfinansējumu publiskās infrastruktūras objektu atjaunošanai vai būvniecībai 5.5.1.SAM ietvaros, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumu Nr.779. Pašlaik būvdarbi pabeigti 25 no plānotajiem 28 publiskās infrastruktūras objektiem (3 objekti tiks nodoti ekspluatācijā 2022.gadā). Savukārt Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības nodaļas vadītāja Evija Vārna informēja par 5.5.1.SAM objektiem veltīto kampaņu “Atrastā Latvija”, kurā sabiedrības atzinību izpelnījās arī piekrastes pašvaldībās attīstītie objekti.
Lielu semināra vērotāju interesi raisīja Baltijas Vides foruma pārstāves Agneses Reķes prezentācija par socioloģisko aptauju rezultātiem par apmeklētāju vēlmēm piekrastē, kā arī Vidzemes augstskolas asociētā profesora Andra Klepera apkopojums par attīstīto objektu lomu piekrastes apmeklētības veicināšanā un jaunu pakalpojumu attīstīšanā.
Diskusiju daļā tika demonstrēti video sižeti par pabeigtajiem objektiem, kurus savos pasākumos un prezentācijās turpmāk varēs izmantot arī pašvaldības. Savukārt 5.5.1.SAM sadarbības projektu koordinatori dalījās atziņās par 5.5.1.SAM investīciju nozīmību piekrastes dabas un kultūras vērtību saglabāšanā un visu iesaistīto pušu sadarbības uzlabošanā. Piemēram, Vārzu pludmales labiekārtojums izceļ Lauču dižakmens unikalitāti, Saulkrastu estrādes pasākumi veicina Saulkrastu apmeklētību, Carnikavas pagastā pie jaunajiem objektiem uzņēmēji piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, Jūrmalas valstspilsēta turpina sadarbību ar Tukuma un Talsu novadiem, kopīgi gatavojot pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai 2027.gadā, kājāmgājēju un velobraucēju tilts pāri Irbes upei ir nozīmīgs savienojums “Jūrtakas” gājējiem, stāvlaukums un laipas Ventspils dienvidrietumu daļā demonstrē ilgtspējīgu apmeklētāju plūsmas virzīšanu jutīgos kāpu biotopos, “Vējturu nams” Jūrkalnes pagastā pagarina piekrastes izmantošanas sezonu, bet Liepājas un apkārtnes objektos (Sv.Trīsvienības katedrāle, Pāvilostas pretplūdu promenāde, Grobiņas viduslaiku pilsdrupas un informatīvā taka gar Ālandes upi, kā arī tematiskās takas dabas parkā “Bernāti”) plānotais apmeklējumu pieaugums ir pārsniegts jau pirmajā gadā pēc šo objektu nodošanas sabiedrības lietošanā. Visi sadarbības projektu koordinatori uzsvēra, ka, piedāvājot papildus iespējas laika pavadīšanai ārpus telpām, 5.5.1.SAM otrajā kārtā īstenotie objekti īpaši nozīmīgi ir COVID-19 pandēmijas laikā un šādas investīcijas pašvaldībās ir ļoti nepieciešamas!
Semināra prezentācijas ir pieejamas šeit.
Semināra videoieraksts ir pieejams šeit.
Video par 5.5.1.SAM otrajā kārtā īstenotajiem objektiem:
Pludmale pie lielā Lauču akmens
Svētku laukums, Gaujas promenāde, tiltiņš pār Vecgauju, Novadpētniecības centrs Carnikavā
Šlokenbekas pils pagalms un mansards
Engures parks un pludmale pie senās jūrskolas
Engures pludmales labiekārtojums
Veloceliņš pie Būšnieku ezera un gājēju un velobraucēju tilts pāri Irbes upei
Pelēkās kāpas labiekārtojums Ventspils pilsētas dienvidu daļā
Jūrkalnes dabas koncertzāle “Vējturu nams”
Jūrkalnes Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca
Pāvilostas pilsētas pretplūdu promenāde
Grobiņas pilsdrupas un taka gar Ālandes upi
Madam Hoijeres viesnīca Liepājā
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Dabas parks "Bernāti" - tematiskās takas
Seminārs un video sižeti tiek finansēti no projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/004 „Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai” valsts apakšprogrammas 63.20.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Sociālā fonda (ESF) apgūšanai (2014-2020)”līdzekļiem
